Jau iepriekš ministre norādījusi, ka sociālā sistēma ir jāreformē. Viņa uzsvēra, ka sociālajai palīdzībai jābūt saistītai arī ar apgādājamo skaitu. I.Viņķele skaidroja, ka jāraugās, lai cilvēks nenonāktu nabadzības slazdā, ņemot vērā esošo nodokļu politiku, jo ar noteiktu ienākumu līmeni ir gandrīz vai neizdevīgi strādāt.
"Vienmēr būs grupa cilvēku, kam pabalsts naudā būs daudz efektīvāka palīdzība nekā nodokļu atvieglojumi. Ja cilvēks ir nodarbināts zema atalgojuma segmentā, tad atvieglojums par apgādājamo viņa finansiālo situāciju īsti neuzlabo," atzina I.Viņķele.
Ministre norādīja, ka cilvēkam, stājoties darba attiecībās, pieaug izdevumi. "Jādomā par bērnu pieskatīšanu, bērnudārzu vai aukli, par transportu, darbā ir citas prasības arī apģērba ziņā. Ja cilvēks atrod darbu mazo algu nodarbinātības segmentā, tad, noņemot nost līdz ar to radušos izdevumus, viņam līdzekļu dzīvošanai paliek mazāk, turklāt sociālās palīdzības pakalpojumiem viņš vairs nekvalificējas," paskaidroja I.Viņķele.
Labklājības ministrijas nākamā pusgada uzdevums ir precīzi definēt parametrus, pēc kuriem cilvēks kvalificētos palīdzības saņemšanai. Ministre norādīja, ka pašlaik palīdzību saņem līdz noteiktai summai un, tikko ienākumi par vienu vai diviem latiem pārsniedz noteikto līmeni, cilvēks palīdzību nevar saņemt. Kā vienu no risinājumiem I.Viņķele min sniegt atbalstu arī minētajā gadījumā, tikai mazākā apmērā. Ministre uzsvēra, ka par šo jautājumu ir sāktas diskusijas ar sociālo pakalpojumu departamentu un pašvaldībām.
I.Viņķele uzsvēra, ka jāraugās, lai nodokļu atvieglojumu politika būtu tāda, kas cilvēku motivētu būt nodarbinātam. Priekšlikumi esot vairāki, piemēram, ja darba devējs dod darbu ilgstošam bezdarbniekam, valsts darba devējam nāk pretī un piedāvā kādus stimulus, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas nebūtu jāmaksā.