Virsprokurors secina, ka tā dēvētā "oligarhu lieta" izbeigta pamatoti

Novembrī Adlers pabeidzis "oligarhu lietas", sākšanas, izmeklēšanas gaitas un pieņemto lēmumu likumības un pamatotības pārbaudi. Par pārbaudes rezultātiem informācija nosūtīta Saeimai.

Pārbaudē konstatēts, ka kriminālprocess sākts likumīgi un pamatoti, atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām. Izmeklēšana kriminālprocesā veikta plānveidīgi un sistemātiski, nepieļaujot neatļautu novilcināšanu.

Tāpat secināts, ka izmeklēšanas virzība vairākkārt apspriesta ne vien ar izmeklētāju, izmeklēšanas grupas dalībniekiem un izmeklētāju tiešo priekšnieku - Izmeklēšanas nodaļas vadītāju -, bet organizatoriski jautājumi apspriesti arī ar KNAB un Ģenerālprokuratūras vadību, sniedzot vērtējumu par svarīgākajām problēmām konkrētā kriminālprocesa izmeklēšanā.

Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā netika konstatēti fakti, kas dotu pamatu rosināt ģenerālprokuroram vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram izņēmuma gadījumā noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā, norādīja Eiduka.

Jau ziņots, ka 12. Saeimā tā dēvētā "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisija aicināja Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par "oligarhu lietas" sākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.

Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka atbilstoši likumam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nav tiesības izveidot starpinstitucionālu komisiju resoriskās pārbaudes veikšanai, tomēr Ģenerālprokuratūra uzdevusi amatā augstākam prokuroram veikt pārbaudi par kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā pieņemto lēmumu, tai skaitā par lietas izbeigšanu, pamatotību.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā "oligarhu lietā" tika izveidota 2017. gada jūlijā. Šogad janvāra vidū Saeimā tika izskatīts komisijas ziņojums par izmeklēšanas rezultātiem.

Viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējās pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, kā apgalvo žurnāls, tika noklausītas "oligarhu lietā".

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume jau pērn oktobrī aģentūrai LETA norādīja, ka nevar pateikt, vai žurnālā Ir publicētās sarunas ir autentiskas, jo nav ekspertīzes un "izejas materiāla" - informācija, kas bija plašsaziņas līdzekļa rīcībā. Turklāt žurnāls atteicies šādu informāciju izsniegt.

Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu biroja rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai "oligarhu lietai". Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kriminālprocesus.

Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Dienesta pārbaudes secinājumus KNAB nosūtīja Drošības policijai, taču šīs iestāde joprojām neatklāj, kādā veidā tiek izvērtēts šis slēdziens.