Pret pamatnostādnēm iebildumi bija Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), tāpēc tika uzdots mēģināt panākt vienošanos ar VARAM līdz valdības sēdei.
LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe skaidroja, ka pamatnostādnes nedodot pašvaldībām "reālu rīcībspēju un lemtspēju", proti, pašvaldībām tūkst instrumentu uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstībai savā teritorijā. LPS vēlas, lai pamatnostādnes mazinātu administratīvo slogu, kas ļautu šos mērķus īstenot.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) aicināja LPS "neslēpties aiz dažādu sugu kokiem", jo pamatnostādnes ir tieši orientētas uz pašvaldību iespēju palielināšanu uzņēmējdarbības veicināšanai savā teritorijā. Vēlāk ministrs žurnālistiem skaidroja, ka pašvaldību iebildumu pamatā nav pragmatiski argumenti, bet gan drīzāk "pašvaldību opozīcijas situācija".
Sprūdžs uzsvēra, ka šis ir pirmais dokuments, kurā par reģionālās attīstības veicināšanas atslēgu tiek uzskatīta ekonomiskās aktivitātes veicināšana. "Tas ir pirmais dokuments, kurā tiek skaidri pateikts, ka tieši ekonomiskā attīstība ir tas, kā mēs saredzam tālāku labklājības pieaugumu," teica ministrs. Turklāt dokuments stiprinot pašvaldību pašnoteikšanos, proti, dažādos veidos tiek stiprinātas pašvaldību iespējas noteikt, ko darīt savā teritorijā.
Ministru kabinets par pamatnostādnēm varētu lemt tuvāko pāris nedēļu laikā.
Kā ziņots, izstrādājot Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam, VARAM cer arī risināt virkni problēmu, kas saistītas ar pārmērīgu nozaru pieejas dominēšanu investīciju plānošanā teritorijām.
VARAM skaidro, ka šāda pieeja kavē investīciju koordinēšanu un samazina investīciju atdevi teritoriju attīstībai, kā arī kavē iespēju nodrošināt finansējumu pašvaldību un reģionu attīstības programmu īstenošanai.
Pamatnostādnēs ir definētas reģionālās politikas risināmās problēmas, mērķi, politikas uzstādījumi un principi, rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai un sasniedzamie rezultāti. Tāpat tajās ir aprakstīts rīcības plāns ar konkrētiem pasākumiem noteikto mērķu sasniegšanai.
Patlaban nozīmīgākās reģionālās attīstības problēmas ir būtiskas sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp reģioniem, tostarp izteikti monocentriska, uz galvaspilsētu orientēta apdzīvojuma un ekonomiskās darbības struktūra un Latvijas reģionu un attīstības centru nepietiekama konkurētspēja, klāsta VARAM. Tam ir vairāki cēloņi - gan nepietiekami priekšnoteikumi uzņēmējdarbības attīstībai, nepietiekami attīstīta transporta infrastruktūra un atšķirīga, daudzviet nepietiekama pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Šie iemesli veicina iedzīvotāju aizplūšanu uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas.
Pamatnostādnēs ir definēti galvenie uzstādījumi reģionālās politikas īstenošanā, piemēram, policentriskas attīstības veicināšana, investīciju atbalsta sniegšana funkcionālajām mērķauditorijām. Lai sekmētu reģionālo attīstību, VARAM paredzējusi izstrādāt un īstenot investīciju atbalsta pasākumus reģionālās politikas mērķteritorijām. Ar dažādiem investīciju atbalsta pasākumiem plānots stiprināt pašvaldību infrastruktūras bāzi. Plānots arī atbalsts uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, lai piesaistītu gan vietējos, gan ārvalstu investorus un sekmētu gan jaunu uzņēmumu dibināšanu, gan esošu uzņēmumu paplašināšanos pašvaldības teritorijā, radot jaunas darba vietas iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka tiks veidotas gan jaunas industriālās teritorijas, gan arī paplašinātas esošās un nodrošināta degradēto industriālo zonu revitalizācija.
Tāpat plānots uzsvērt ekonomisko stimulēšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vietējā reģionālajā līmenī, kā arī noteikt pakalpojumu grozu katram attīstības centru līmenim, tāpat arī palielināt pašvaldību un reģionu lomu teritorijas attīstības veicināšanā, piemēram, varas un atbildības nodošanu pašvaldībām lielākā mērā investīciju plānošanā, lielāku rīcības brīvību uzņēmējdarbības sekmēšanā, pieejamo finanšu resursu un kapacitātes palielināšanu.
Ministrija pamatnostādnēs ir izvirzījusi divus mērķus - sekmēt teritorijās uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un stiprināt reģionu un pašvaldību rīcībspēju un lomu savas teritorijas attīstības veicināšanā.