Dienas uzrunātie dalībnieki apgalvo – lai gan ceļš nav viegls, tā laikā var sakārtot gadu krātas domas un iegūt iekšēju mieru. "Svētceļojums uz Aglonu simbolizē arī mūsu dzīvi. Svētceļojumā ir mērķis – Aglona, tāpat mūsu dzīvē ir mērķis – debesis," pārliecināts Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Prakse doties tālākā ceļā, lai sakārtotu domas, pazīstama ne tikai kristietībā, saka arhibīskaps. Un nudien, jau izsenis cilvēki, lai gūtu mieru, centušies īslaicīgi aizbēgt uz tuvākām vai tālākām vietām, esot nostatus no ikdienas rūpēm. Līdzīgi pasaulē popularitāti guvis arī svētceļojums uz Tibetu, kurā labprāt iesaistās budisma ideju piekritēji.
"Svētceļojums ir laiks, kurā cilvēks izraujas no ikdienas rutīnas, atpūšas pie dabas no savām ikdienas rūpēm, problēmām, ir kopā ar citiem cilvēkiem, bet pats galvenais – atvēl laiku, lai veidotu ciešākas attiecības ar Dievu. Svētceļojums ir tāds mazs mūsu dzīves modelis, eksperimentālais lauks, kurā mācīties dzīvot un kaut ko mainīt uz labo pusi," stāsta Stankevičs.
Šādam apgalvojumam piekrīt arī Dienas sastaptais svētceļnieks Ronalds Znatnajs. Viņš ceļā devies pirmoreiz un to galvenokārt darījis, lai "sakārtotu attiecības ar Dievu". Lai gan ceļš ir tāls un nav no vieglākajiem, Ronalds apgalvo, ka ir to vērts: "Jau tagad, kad vēl neesam sasnieguši galapunktu, jūtu, kā, esot prom no pilsētas, sakārtojusies mana garīgā pasaule. Ikdienā ir daudz darba un nesanāk atmest visu un padomāt."
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 14. augusta, avīzē Diena!