Bez Osvalda Zvejsalnieka Rēzekne būtu pilnīgi cita pilsēta – uzskata mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. "Iespējams, tajā nebūtu vienas no labākajām mākslas vidusskolām Latvijā, nebūtu spēcīgas mākslinieku grupas ar kvalitatīvām izstādēm, nebūtu Latvijas Mākslas akadēmijas filiāles. Patiesībā viss, ko Zvejsalnieks gleznojis saistībā ar Rēzekni, ir viņa dzīves pašportrets, bet pilsētas un tās cilvēku gleznojumos mākslinieks rada Rēzeknes portretu."
7. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas emeritus profesors, ilggadējais Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Osvalds Zvejsalnieks, kurš gandrīz 50 gadu ir bijis saistīts ar Rēzekni, ir devies mūžībā.
Mācīja nepazust ikdienas steigā
Osvalds Zvejsalnieks dzimis 1944. gada 21. martā. Bērnību pavadījis Lubāna klānos Zvejsalās Rēzeknes novada Nagļu pagastā. "Pavasaros pie mums vienmēr bija milzīgi plūdi. Visas pļavas applūda, no mājas uz māju bija iespējams pārvietoties tikai ar laivām. Toreiz daba bija fantastiska. Kad sāka ziedēt kārkli un purenes, gaiss no smaržām bija burtiski dzeltens un biezs," kādā intervijā stāstīja gleznotājs. "Tieši spilgtās bērnības atmiņas un daba iedvesmojusi lielāko daļu no viņa gleznām. Latgale bija Osvalda zeme, un tai piederēja viņa sirds," raksta Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas kolēģi. Viņu atmiņās Osvalds Zvejsalnieks paliks kā "apņēmīgs, ideju pārpilns vadītājs, atvērts un radošs skolotājs, dzīvesgudrs, izpalīdzīgs un vienkāršs cilvēks".
1971. gadā Osvalds Zvejsalnieks beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, kopš 1976. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. No 1970. līdz 2021. gadam strādājis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā, tostarp 28 gadus bijis skolas direktors. Pateicoties Osvalda Zvejsalnieka neatlaidībai, 1991. gadā Rēzeknē tika atvērta Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle. Osvalds Zvejsalnieks bija ne vien ekspresīvs gleznotājs, bet arī aktīvs sabiedriskais darbinieks un politiķis, 7. Saeimas deputāts. Osvalds Zvejsalnieks ir bijis pieminekļa Vienoti Latvijai (tautā saukts par Latgales Māru) atjaunošanas darbu rosinātājs, Latvijas atmodas virzītājs Rēzeknē un citur Latgalē.
90. gadu sākumā O. Zvejsalnieks piedalījās Jāņa Streiča filmas Cilvēka bērns filmēšanā kā galvenais mākslinieks – viņš bija atbildīgs par to, lai apkārtējā vide izskatītos kā Jāņa Klīdzēja aprakstītajā laikā – Latgalē XX gadsimta divdesmitajos gados. Interesanti, ka Klīdzēja varones Bigi prototips ir Osvalda mamma – viņa dzīvojusi Klīdzējam kaimiņos un reizēm auklējusi mazo Jāni Klīdzēju.
Baznīcas torņi kā droša dominante
Osvalds Zvejsalnieks izstādēs piedalījies no 1971. gada, sarīkojis ap 20 personālizstādēm, regulāri piedalījies plenēros un grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs.
"Nezinu nevienu citu piemēru Latvijas mākslas vēsturē, kad tādā skaitā un tādā kvalitātē pusgadsimta ilgumā tiktu iemūžināta vienas pilsētas ainava – baznīcu torņu vertikālēs, raksturīgo namiņu senatnīgumā, aizejošo vērtību dramatismā, ziedošo dārzu skaistumā un visā tajā laika ritējuma piesātinājumā, kas no Osvalda Zvejsalnieka paletes klājies uz audekliem, lai saglabātu savu dokumentalitāti un emocionalitāti pāri laikam un ikdienībai," atzīst Ingrīda Burāne.
"Osvalda Zvejsalnieka bildēs nekas nav pieticīgi latvisks, brūngans vai pelēcīgs. Ja debesīs ir mākonis, tas noteikti ir sarkans vai lillā, logu palodas saules staros nokrāsojušās spilgti rožainas, jumti atplaukst krāšņā krāsu gammā. Krāsainā Krāslava līst kā ugunīga lava, deg Dagda, nokaitēti kvēlo Ludzas pils ķieģeļi, noslēpumaini mirdzinās vecās Rēzeknes ieliņu putekļi. Pāri visām šīm krāsu jukām iezīmējas baznīcas torņi kā stabila un droša dominante. Latgale viņa gleznās ir tāda kā nevienam – kā atzīst pats autors, viņš ir mēģinājis attēlot to, kas dzīvo latgaliešu tautasdziesmās, kuru smeldzei un trakajai līksmībai nav līdzīgu. Laikam tāpēc viņa gleznās Latgales maigie, apaļie pakalni griežas kā zemeslode, istabas gaiss ir zaļš no mirtēm," visskaistāk par Osvalda Zvejsalnieka gleznu pasauli izteikusies dzejniece Anna Rancāne, viņa Rēzeknes gara māsa. Pats gleznotājs atzinis, ka viņu ir valdzinājis franču modernisms, jo īpaši – fovisms.
2019. gadā Kultūras Diena ciemojās pie Osvalda Zvejsalnieka brīdī, kad viņš tika godināts ar Latgaliešu kultūras balvu Boņuks par mūža ieguldījumu. Gleznotājs ar lepnumu un gandarījumu, ieceru pilns izrādīja savu lolojumu – Rēzeknes Mākslas namu 18. novembra ielā 26 – skaistu, mežģīņu kokgriezumiem rotātu celtni, kurai 2009. gadā ir piešķirts valsts nozīmes koka arhitektūras pieminekļa statuss.
Paldies par raženo mūžu!
Atvadīšanās no Osvalda Zvejsalnieka notiks sestdien, 12. novembrī, plkst.12.30 Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē. Zemes klēpī mākslinieks tiks guldīts Nagļu kapsētā.