Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Pilsonības komisijas deputāti uzsvēra, ka ir svarīgi, lai valsts spētu nodrošināt valsts valodas prasmju pārbaudes pieejamību un lai neveidotos situācija, kurā šādas iespējas nav.
Deputāti sēdē akcentēja, ka cilvēkiem, kuri vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, attiecīgās pārbaudes būs jānokārto, un netiek pieļauta iespēja, ka no tām būtu plānots atteikties.
"Valodas prasmju pārbaudes nokārtošana šiem cilvēkiem ir iespēja apliecināt savu vēlmi dzīvot mūsu valstī, cieņu pret šo valsti," pauda komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (AS).
"Galvenais, lai eksāmeni norit raiti un korekti, un VISC sniegtā informācija pārliecina, ka tehniski esam spējīgi šo procesu atbilstoši novadīt," norāda politiķis.
VSIC vadītāja apliecināja, ka iestādei būs kapacitāte nodrošināt valsts valodas pārbaudījumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu ar uzturēšanās atļaujām Latvijā. Skaidrs signāls, ka jāievēro noteiktais termiņš pārbaudījuma veikšanai, arī vislabāk veicinās šo procesu, norādīja Voroņenko.
Deputāts Ģirts Lapiņš (NA) līdzīgi pauda, ka, ja arī būs grupas, kuras tracinās sabiedrību ar piedāvājumu veikt kādas izmaiņas, tad "mums tomēr nav citu variantu, kā turēties pie stingriem termiņiem".
VISC vadītāja skaidroja, ka runa ir par pārbaudījuma nokārtošanu par valsts valodas zināšanām sarunvalodas jeb A2 līmenī. Voroņenko norādīja, ka pieteikties pārbaudījuma kārtošanai varēs no 1.februāra līdz nedaudz ilgāk kā marta otrajai pusei. Pārbaudījumu varēs sākt kārtot aprīlī un tas izmaksās 52 eiro.
Komisijas sēdē arī izskanēja skaidrojums, ka, ja kāds Krievijas un Baltkrievijas pilsonis ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju noteiktajā termiņā neapliecinās latviešu valodas zināšanas, viņiem saglabāšoties iespēja pieteikties saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu.
Voroņenko arī skaidroja, ka cilvēku vēlmi un iespējas nokārtot valsts valodas prasmju pārbaudi ietekmē motivācija, iepriekšējā izglītība, spējas mācīties, kā arī tas, ka lielākā daļa no minētās grupas ir seniori, kuriem kognitīvie procesi un spēja mācīties ir lēnāka. Respektējot cilvēku virs 50 gadiem iespējas, viņiem būs iespēja pārbaudes rakstisko daļu veikt papīra formātā.
VISC aicina pārbaudes kārtotājus nākt sagatavotiem, jo pārbaudes nenokārtošana un cerēšana to nolikt atkārtoti tikai palielinās stresu.
Atbildot uz komisijas priekšsēdētāja Ingmāra Līdakas (AS) jautājumiem, Voroņenko skaidroja, ka iestāde ir aprēķinājusi, ka vajadzēs eksaminēt 300 cilvēkus katrā no pārbaudījumu dienām, lai varētu nodrošināt pārbaudījuma kārtošanu kopumā nepilniem 18 000 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar pastāvīgas uzturēšanās atļauju Latvijā. Tas būs arī vairākkārtīgs slodzes pieaugums iestādei, kura pērn šajā jomā kopumā nodrošināja pārbaudījumus ap 5000 personu.
Maza daļa no Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā latviešu valodas pārbaudījumus sāka kārtot 2022.gada novembrī un decembrī.
Šogad procesa nodrošināšanai paredzēti astoņi reģistrācijas veicēji, pirms kuru iesaistīšanas darbā uz pagaidu laiku tiks piesaistīti VISC darbinieki, kuri iestādē veic citas funkcija. Pārbaudījumu pārraudzībai vajadzēs 24 cilvēkus, tāpat sarēķināts nepieciešamais darbinieku ar filoloģisko izglītību skaits vērtēšanai, pastāstīja iestādes vadītāja.
Komisijas priekšsēdētājs Līdaka vērsa uzmanību, ka VISC būs jāsaskaras arī ar citiem izaicinājumiem - latviešu valodas prasmju pārbaudēm skolotājiem, taksometru vadītājiem un pēc vēlēšanās arī Ukrainas bēgļiem, lai viņi veiksmīgi iesaistītos darba tirgū.
Deputāte Glorija Grevcova (Stabilitātei) vērsa uzmanību, ka prasība likt pārbaudījumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem attiekšoties uz daudziem iedzīvotājiem ar ļoti zemiem ienākumiem, kuri nesaprot kārtību un nezināšot, kā pieteikties. Vaicājot jautājumus, Grevcova norādīja, ka šiem cilvēkiem ir neliela pensija un iešana pirms tam latviešu valodas kursos izmaksātu milzīgu naudu.
Komisijas vadītājs Līdaka gan norādīja, ka liela daļa šo cilvēku pagātnē ir izdarījuši izvēli pārtraukt savas iepriekšējās tiesiskās attiecības ar Latviju, tāpēc viņiem arī jāapzinās rezultāts - pienākums apliecināt valsts valodas zināšanas.
VISC vadītāja vērsa uzmanību, ka minētajiem cilvēkiem nāktu par labu latviešu valodas apguve vai zināšanu atsvaidzināšana sarunvalodas līmenī, jo pašlaik daži no viņiem telefonsarunā nesaprot arī vienkāršu sasveicināšanos latviešu valodā un viņiem sniegto informāciju, ka ir piezvanījuši uz VISC.
Komisijas diskusijās izskanēja pieļāvums, ka daļa no minētajiem cilvēkiem pagātnē ir atteikušies no nepilsoņa statusa, lai kļūtu par Krievijas pilsoņiem, tāpēc viņiem arī jārēķinās ar izveidojušos situāciju.
Iespējams, atbildot arī uz Grevcovas pausto, deputāts Artūrs Butāns (NA) kritizēja to, ka pret VISC šajā jautājumā tiekot izdarīts spiediens. Politiķis kopā ar vairākiem citiem deputātiem pauda atbalstu iestādes virzībai uz likuma nosacījumu izpildi.
Jau ziņots, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem Latvijā ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja, līdz šī gada 1.septembrim jāiesniedz PMLP latviešu valodas prasmes apliecība vismaz A2 līmenī.
Pievienota 2. - 5. rindkopa