Sarunā ar Dienu Latvijas kontingenta komandieris pulkvedis Imants Ziediņš pastāstīja, ka tagad vislielākie draudi esot saistīti ar tā saucamajiem improvizētajiem spridzekļiem un nevis tiešām sadursmēm, ko paši karavīri sauc par kontaktiem. Tas arī veidojot ap 90% no koalīcijas spēku zaudējumiem. „Ja pārvietošanās un izlūkošanu veic, kā to paredzēts darīt, iespējams atklāt pat ap 95 procentus šādu spridzekļu. Taču, simtprocentīga drošība, nekad nav iespējama. Kaut vai tāpēc, ka arī vietējie kaujinieki nemitīgi progresē,” teica pulkvedis.
No viņa stāstītā bija iespējams gūt nelielu ieskatu par situāciju Meimanā, kur atrodas minētie 150 karavīri. Pagājušās nedēļas vidū tur notikusi iespaidīga demonstrācija, kurā piedalījušies pat vairāki tūkstoši saniknotu cilvēku. Viņi izrādījuši dusmas par to, ka sadursmē ar afgāņu drošības spēkiem iepriekš ticis nogalināts kāds vietējā mēroga reliģiskais līderis. Pūlis bijis visai saniknots un afgāņu drošības spēkiem – policijai un nacionālās armijas karavīriem nekas cits neesot atlicis kā lietot bruņotu spēku. Vairāki cilvēki tikuši ievainoti. Būtiski esot tas, ka ar kārtības nodrošināšanu nodarbojušies tikai vietējie spēki un nevis, piemēram, latviešu karavīri, kas atradušies bāzē.
Kā var noprast no latviešu pulkveža stāstītā, Latvijas kājnieku rotas darbošanās norisinās apstākļos, kuros aizvien lielāku atbildību nākas uzņemties pašiem afgāņiem. „Mēs vairs neuzstājam, kurp viņiem jābrauc un nenorādām, ko vajag darīt. To visu jāizlemj viņiem pašiem un tad arī mūsu rota kopā ar afgāņiem dodas ārā no bāzes,” teica I.Ziediņš. Pēdējā šāda operācija ilgusi desmit dienas, kuru laikā sniegtas dažādas pamācības afgāņu policijai, kā arī veikta tās posteņu apgāde. Šie posteņi uzskatāmi par visai lielu spēku, jo tajos atrodas pat vairāki desmiti bruņotu vīru.