Jau ziņots, ka piektdien Jelgavā Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītās konferences dalībnieki diskutēja par aktualitātēm darba aizsardzības jomā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā, individuālo aizsardzības līdzekļu pielietojums arodslimību profilaksē u.c. jautājumiem.
Visbiežāk Zemgales reģionā arodslimībām ir pakļauti veselības un sociālās aprūpes, kā arī tirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarēs strādājošie. Bet izplatītākie arodslimību iemesli ir piespiedu darba pozas, pārslodze un smagumu pārvietošana.
LBAS reģionālā konsultante darba tiesiskajos un darba aizsardzības jautājumos Zemgalē Ligita Brahmane norādīja, ka kopējā situācija arodsaslimšanu jomā Zemgalē un valstī kopumā nav apmierinoša, jo šī ir tikai oficiālā statistika. Reālais arodslimnieku skaits varētu būt pat divas līdz trīs reizes lielāks, jo strādājošie bieži nenojauš, ka viņu veselības problēmu cēlonis ir arodslimības. "Cilvēkiem trūkst informācijas par to, kas ir arodslimības, kā tās savlaicīgi identificēt un kāda ir to profilakse. Tāpēc ne reizi vien esam ieteikuši klientiem apmeklēt arodārstu, jo viņi sūdzas par hroniskām kaitēm, kuru simptomi liek domāt, ka tā tomēr nav parasta saslimšana. Diemžēl, bet šīs aizdomas visbiežāk apstiprinās," atklāj LBAS pārstāve.
Savukārt Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūma novērojumi liecina, ka pirmreizējo arodslimnieku skaita pieaugums ir tieši saistīts ar konkrētā brīža valsts īstenoto politiku: "Šobrīd pirmreizējo arodslimnieku skaits pieaug, jo valdība ir atjaunojusi attiecīgo kompensāciju izmaksu. Skumji, bet statistika pierāda tikai to, ka lielākajai daļai arodslimnieku prioritāte ir sociālās garantijas, nevis reālas rūpes par veselību pirms tā sabeigta pavisam."
Arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka arodsaslimšanas lielā mērā veicina darba devēji, jo vidēji tikai katrs trešais uzņēmums Latvijā veic darba vides risku novērtēšanu. LBAS veiktās aptaujas dati liecina, ka tieši Zemgales reģiona iedzīvotāji ikdienā saskaras ar visformālāko attieksmi pret darba aizsardzības jautājumiem no darba devēja puses – kvalitatīvu darba aizsardzības instruktāžu savā darba vietā regulāri saņem tikai 16% aptaujāto.
Taču arī paši strādājošie nav bez vainas, jo nereti apzināti ignorē darba aizsardzības noteikumus, piemēram, nelieto individuālos darba aizsardzības līdzekļus, uzskatot, ka ar viņiem nekas ļauns notikt nevar. Tā, ja 62% Zemgales iedzīvotāju norāda, ka darba drošība viņiem ir pirmajā vietā, vienmēr un visus darba drošības noteikumus ievēro tikai 25% aptaujāto, bet katrs otrais atzīst, ka ievēro tikai noteikumus, kas var radīt tiešus draudus viņa dzīvībai.
"Diemžēl, bet arodsaslimšanas ir daudz nopietnāka problēma Latvijā nekā domā lielākā daļa sabiedrības. Šis jautājums būtu jārisina ļoti sistemātiski, turklāt valstiskā līmenī, jo VDI tam nepietiek resursu. Piemēram, PSRS laikā runāt par kaitīgo darba vides faktoru neatgriezenisko ietekmi uz cilvēku veselību nebija pieņemts. Tajā pašā laikā darbinieki, kuri strādāja veselībai kaitīgos apstākļos, saņēma „specpienu” un regulāras piemaksas pie darba algas, kā arī varēja doties pensijā ātrāk," tā V.Dūms.
Ikgadējo Vispasaules darba aizsardzības dienai veltīto konferenču ciklu Latvijas reģionos, kas šogad veltīts arodslimību profilaksei, organizē LBAS Eiropas Sociālā fonda projekta Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos ietvaros.