No kopumā 40 izvērtējumā iespējamiem punktiem Varakļānu pašvaldība novērtēta robežās no 8,5 līdz 15 punktiem.
"Delnas" pētnieks Olafs Grigus aģentūru LETA informēja, ka Varakļānu zemais vērtējums nav saistāms ar kādām tehniskām nepilnībām. Arī pagājušā gada atklātības indeksā, Varakļānu novada pašvaldībai bija ļoti zems vērtējums.
Nākamajā līmenī, kurā punktu skaits ir no 15,5 līdz 22, iekļuvušas 14 pašvaldības. Starp šīm pašvaldībām ir Ventspils, Rēzekne, Valmiera u.c.
Lielākā daļa pašvaldību ir ieguvušas otro augstāko vērtējumu un tikai Rīga vienīgā iekļuvusi augstākajā līmenī, kurā vērtējums ir 29,5 līdz 40 punkti.
Pētījumā secināts, ka pašvaldībām visgrūtāk klājies ar korupcijas apkarošanas sadaļu, kurā būtu iekļaujams korupcijas apkarošanas plāns, šī plāna īstenošanas pārskats, pašvaldības ētikas kodeksi, interešu un aktīvu deklarācijas, ziedojumi domes politiskajiem spēkiem, trauksmes celšanas kanāls, trauksmes celšanas ziņojumu apstrādes procedūra.
Kopumā tieši šajos indikatoros pašvaldības ieguvušas viszemākos rezultātus.
Arī šajā jomā visaugstākais rādītājs ir Rīgai, tai seko Talsu, Saldus, Olaines, Ādažu, Ropažu, Jēkabpils, Līvānu, Preiļu novads, kā arī Rēzekne un Rēzeknes novads.
Kā ziņots, "Pašvaldību atklātības indekss" veidots trešo gadu pēc kārtas, pievēršoties tam, cik atklātas un pieejamas iedzīvotājam astoņās jomās ir pašvaldību mājaslapas.