VK norāda uz vairākiem, tās ieskatā, nesasniegtiem darba samaksas sistēmas reformas mērķiem, piemēram, nav sasniegta līdzvērtīga samaksa visos dienestos par līdzvērtīgas sarežģītības pienākumu pildīšanu, nav sasniegts mērķis izmeklētāju mēnešalgas pielīdzināt prokuroru zemākajām mēnešalgām, kā arī mērķis visām korupcijas riskam pakļautajām amatpersonām nodrošināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rekomendēto neto darba samaksas līmeni.
Tāpat VK atklājusi, ka 1 162 996 eiro no amatpersonu atlīdzības palielināšanai paredzētā finansējuma ir izlietoti citiem mērķiem.
IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs aģentūrai LETA apgalvoja, ka lielā mērā VK konstatētais sakrīt ar pašas ministrijas secināto. Viņš skaidroja, ka brīdī, kad tika plānots finansējums jaunajai atlīdzības sistēmai, katra iekšlietu dienesta bāzes finansējums bija dažāds.
"Tagad, VK veicot auditu, ir sniegusi noderīgu analīzi, kuru izmantosim turpmākā darbā. Gada laikā atbilstoši cita IeM pasūtīta audita rezultātiem ministrija strādās pie amatu kataloga izvērtēšanas, modelējot dienestiem nepieciešamo finansējumu. Varu apstiprināt, ka kopumā VK konstatētais sakrīt ar IeM secinājumiem. Tas ir normāls process," teica Trofimovs.
Vienlaikus attiecībā uz VK norādi par atšķirīgajām algām dienestos viņš vērsa uzmanību, ka katrā dienesta darbā ir individuāli kritēriji funkciju izpildē, kas padara šos dienestus atšķirīgus.
VK revīzijas secinājumos norāda, ka ir konstatētas būtiskas, bet ne visaptverošas neatbilstības.
VK uzskata, ka IeM nav nodrošinājusi nepieciešamo uzraudzību pār to, lai Valsts policijā, Valsts robežsardzē un VUGD būtu vienota izpratne par rezultātiem, kas jāsasniedz, ieviešot jauno darba samaksas sistēmu, un katrs dienests reformu ir īstenojis atšķirīgi. Tā rezultātā starp dienestiem, salīdzinot gan kopējo atlīdzību, gan tikai mēnešalgas amatpersonām, kas dienestos ieņem līdzvērtīgus amatus, konstatētas būtiskas atšķirības.
Valsts policijā un VUGD amatpersonām, kas ieņem augstākus amatus, ir būtiski lielākas algas nekā tāda paša līmeņa amatpersonām Valsts robežsardzē. Piemēram, mēnešalgu grupā, kurā klasificēti iestādes priekšnieka vietnieku amati, Valsts policijā amatpersonas vidēji mēnesī saņēmušas pat par 1447 eiro jeb 55% vairāk nekā Valsts robežsardzes tāda paša līmeņa amatpersonas.
Revīzijā veiktā analīze liecina, ka kopējā ugunsdzēsēju atlīdzība daļēji izlīdzinās ar citu dienestu amatpersonām, bet tas notiek uz regulāro piemaksu par virsstundu darbu rēķina. VK norāda, ka tas nav pieņemams risinājums.
Līdz ar to IeM dienestos amatpersonas, ieņemot vienādas "vērtības" amatus, saņem būtiski atšķirīgu atalgojumu, un nav sasniegts galvenais jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanas mērķis - līdzvērtīga samaksa visos dienestos par līdzvērtīgas sarežģītības pienākumu pildīšanu.
Revīzijā konstatētais norāda uz to, ka arī kopējais reformas īstenošanai dienestiem piešķirtais finansējums, iespējams, nav bijis līdzvērtīgs un nav noteikts pēc vienotiem principiem, skaidro VK.
Tāpat nav izdevies pilnībā sasniegt vēl vienu no koncepcijā izvirzītajiem mērķiem - visām tām amatpersonām, kuras pakļautas korupcijas riskam, nodrošināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rekomendēto neto darba samaksas līmeni.
Kā uzsver VK, revīzijā konstatētais norāda uz to, ka IeM nav kvalitatīvi izvērtējusi dienestu iesniegtos amatu klasificēšanas rezultātus.
VK arī norāda, ka neatbilstoši mērķim izlietota daļa no IeM dienestiem piešķirtā finansējuma jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanai, kas bija paredzēts amatpersonu atlīdzības palielināšanai. 1 162 996 eiro jeb 4,5% no 2017.gadā kopējā papildus piešķirtā finansējuma ir izlietots speciālo ugunsdzēsības transportlīdzekļu iegādei, VUGD darbinieku, kuri nav dienestā, atlīdzības palielināšanai, kā arī Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieku motivēšanai.
Pēc revidentu aprēķiniem, ja VUGD speciālo ugunsdzēsības transportlīdzekļu iegādei un citiem mērķiem izlietotie 1 162 996 eiro tiktu izlietoti ugunsdzēsēju atalgojuma palielināšanai, katrs ugunsdzēsējs varētu saņemt vidēji par 45 eiro mēnesī vairāk.
IeM dienestos kopējā atlīdzība pēc darba samaksas sistēmas reformas ir pieaugusi visām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, secināts revīzijā. Lielākais darba samaksas pieaugums bijis Valsts policijā, kur mēneša atlīdzība vidēji ir pieaugusi par 45%.
Valsts robežsardzē līdzīgi kā vidējā atlīdzība arī mēnešalgas straujāk paaugstinājušās amatpersonām, kuru amati klasificēti zemākajās mēnešalgu grupās, bet Valsts policijā un VUGD straujāks mēnešalgu pieaugums ir bijis augstākajās mēnešalgu grupās.
Revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad zemākā mēnešalgu grupā vidējās mēnešalgas ir lielākas nekā augstākā mēnešalgu grupā, kas norāda vai nu uz nepietiekami izvērtētu amatu klasifikāciju vai arī to, ka algu noteikšana iestādē nav bijusi objektīva.
Lai gan koncepcijā bija paredzēts izmeklētāju mēnešalgas pielīdzināt prokuroru zemākajām mēnešalgām, faktiskās izmeklētāju mēnešalgas 2017.gadā nesasniedz zemāko prokurora mēnešalgu. Turklāt no 2018.gada prokuroru mēnešalgas tiek būtiski palielinātas, līdz ar to starpība starp izmeklētāju un prokuroru mēnešalgām pieaug.
Lai veicinātu IeM dienestu darba samaksas sistēmas reformas mērķa sasniegšanu, VK rosina IeM ieviest vairākus pasākumus. VK rosina panākt, ka katras mēnešalgu grupas vidējā mēnešalga starp dienestiem ir pēc iespējas līdzvērtīgāka, šim nolūkam, ja nepieciešams, pārskatot katram dienestam jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanai piešķirtā kopējā finansējuma apmēru un tā noteikšanas principus.
Tāpat VK rosina pārskatīt amatu klasificēšanas rezultātus un novērst IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatu katalogam neatbilstošu amatu klasificēšanu.
VK arī rosina noteikt vienotus un skaidrus principus prēmiju, naudas balvu un atvaļinājuma pabalstu piešķiršanai, lai nodrošinātu šim mērķim piešķirtā valsts budžeta finansējuma efektīvu izlietojumu. VK rosina nodrošināt, ka jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanai piešķirtais finansējums tiek izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim, nepieļaujot nepamatotas pārdales citiem mērķiem.