Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 24. janvāris
Krišs, Eglons, Ksenija, Egle

VK revīzijā konstatē trūkumus ZM darbībā, apsaimniekojot derīgos izrakteņus

Valsts kontrole konstatējusi būtiskus trūkumus Zemkopības ministrijas (ZM) un AS Latvijas valsts meži darbībā, pārvaldot un apsaimniekojot valstij piederošos derīgos izrakteņus - kūdru, kā arī smilti un smilti-granti, teikts publiskotajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā.

Pēc revīzijas ziņojumā paustā, ZM nav bijusi atbildīgs un rūpīgs saimnieks, pārvaldot valsts īpašumā esošos derīgos izrakteņus.

Valsts kontrolē atzīmēja, ka ZM nav izrādījusi interesi par tai uzticētajiem valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem - to uzskaites vērtība nav ticama un valstij piederošās kūdras ieguves apmēriem netiek sekots līdzi. Rezultātā valsts iegūst un līdz pat 2030.gadam turpinās iegūt vien daļu no tai piekrītošajiem ieņēmumiem par kūdras ieguvi un pārdošanu.

Ziņojumā minēts, ka ministrijas rīcībā nav ticamas informācijas par tās valdījumā esošo derīgo izrakteņu patieso vērtību, ieguves apmēriem un to faktiskajiem atlikumiem, tādējādi neievērojot grāmatvedības uzskaiti regulējošo normatīvu prasības.

Neapzinot derīgo izrakteņu patieso vērtību, nav iespējams noteikt iespējami augstāko cenu par iegūstamajiem derīgajiem izrakteņiem.

Tāpat, pēc Valsts kontroles paustā, ministrija, neveicot pietiekamu uzraudzību pār Latvijas valsts mežiem deleģētā uzdevuma - derīgo izrakteņu apsaimniekošana - tiesisku izpildi, nav ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likumu, jo Latvijas valsts meži kūdras ieguves nomas maksas indeksāciju sāka trīs gadus vēlāk, nekā to paredzēja normatīvi - tikai 2018.gadā.

"Pretēji labas pārvaldības principiem ministrija kā valsts meža zemju, tostarp tajās ietilpstošo zemes dzīļu resursu pārvaldītājs ne pati ir interesējusies, ne zinājusi, ne sabiedrībai sniegusi informāciju par valstij piederošo derīgo izrakteņu vērtību, to apsaimniekošanu un rezultātiem, kā arī ministrijai nav nākotnes redzējuma par derīgo izrakteņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu," sacīts revīzijas ziņojumā.

Pēc Valsts kontroles pārstāvju minētā, jau 2018.gada finanšu revīzijas laikā Valsts kontrole konstatēja, ka ZM nav uzskatījusi par nepieciešamu uzskaitīt valstij piederošos derīgos izrakteņus un aplēst to vērtību. Pēc Valsts kontroles izteiktā pārmetuma, ZM savā 2018.gada pārskatā iekļāva derīgos izrakteņus 3,8 miljardu eiro vērtībā, tostarp kūdras atradnes 3,7 miljardu eiro, bet smilts un grants atradnes - 102 miljonu eiro vērtībā, taču Valsts kontrole veica padziļinātu revīziju, turpinot vērtēt ZM rīcības iemeslus un sekas.

Revīzijā konstatēts, ka valstij piederošie derīgie izrakteņi ne tikai netika uzskaitīti, bet ne ZM, ne Latvijas valsts meži arī nebija sekojuši līdzi valstij piederošās kūdras ieguves apjomiem. "Ja uzskaitē nav uzrādīti visi valstij un tātad sabiedrībai piederošie derīgie izrakteņi, nav iespējams izsekot, cik daudz un kādā vērtībā valsts īpašums tiek pārdots, un kādiem būtu bijis jābūt atbilstošiem ieņēmumiem no kūdras pārdošanas," atzīmēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Pēc Valsts kontroles jautājuma par valsts ieņēmumiem iepriekšējo 20 aktīvas kūdras izstrādes gadu laikā, ja kūdras atlikusī vērtība vēl ir 3,7 miljardi eiro, ZM samazinājusi izrakteņu uzskaites vērtību 58 reizes - līdz 57,3 miljoniem eiro kūdrai un 8,4 miljoniem eiro smiltij un grantij.

Valsts kontrolē norādīja, ka 95% Latvijas kūdras ik gadu tiek eksportēta, un 60% no eksporta apmēra tiek iegūta ZM valdījumā esošajās platībās. 2018.gadā kūdra eksportēta 178 miljonu eiro vērtībā, kamēr valsts kūdru iegūstošie komersanti samaksāja Latvijas valsts mežiem tikai 2,47 miljonus eiro. Savukārt 2017.gadā Latvijas valsts mežu ieņēmumi bija 1,8 miljoni eiro, bet pirms tam vēl mazāk.

"Nesamērīgi zemie ieņēmumi par valsts īpašumā esošās kūdras pārdošanu ir skaidrojami ne tikai ar greizo normatīvo regulējumu, kas pieļāva, ka komersantu maksājumi par derīgo izrakteņu ieguvi nav saistāmi ar ieguves apjomiem, bet arī ar neizskaidrojami gauso - septiņus gadus ieilgušo - normatīvā regulējuma grozīšanu pēc tam, kad Valsts kontrole jau 2007.gadā bija norādījusi uz šo problēmu," atzīmēja Valsts kontrolē.

Tāpat Valsts kontrolē norādīja, ka pēc grozījumiem normatīvos Latvijas valsts meži nesteidzās ar to izpildi un grozījumos paredzēto kūdras ieguves maksas indeksāciju sāka tikai trīs gadus pēc noteiktā termiņa.

Ja normatīvi būtu tikuši ievēroti, laika posmā no 2015. līdz 2019.gadam Latvijas valsts mežu ieņēmumi varētu būt bijuši par 1,6 miljoniem eiro lielāki.

2018.gadā saņemtā maksa, piemēram, veido nepilnu trešdaļu no faktiskās tirgus vērtības. Arī laika posmā no 2020. līdz 2030.gadam plānotie ieņēmumi par kūdras ieguvi varētu būt par 3,1 miljonu eiro lielāki, ja maksas indeksācija būtu sākta savlaicīgi.

"Ir viennozīmīgi secināms arī, ka septiņus gadus ilgušais normatīvo aktu grozīšanas process, tajos beidzot paredzot kūdras ieguves maksas sasaisti ar ieguves apjomiem un indeksāciju, arī rada būtisku negatīvu finanšu ietekmi," minēja Valsts kontrolē.

Valsts kontrole aplēsusi, ka atbildīgo institūciju rīcības, labas pārvaldības neesamības un krietna, rūpīga saimnieka attieksmes trūkuma rezultātā valsts īpašumā esošā kūdra tiks pārdota atbilstoši tirgus vērtībai vien 2030.gadā.

Tāpat revīzijā konstatēta nevienlīdzīga attieksme pret komersantiem - kūdras ieguvējiem, dažiem jau šobrīd maksājot tirgus vērtībai atbilstošu maksu, savukārt dažiem - pat mazāk nekā 20% no tirgus vērtības.

Revīzijā atklāti arī citi fakti, kas prasa tālāku izpēti par Latvijas valsts mežu darbības efektivitāti, piemēram, kompānijas norādītā tās aktīvu rentabilitāte ir 16,9%, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz mežsaimniecības/mežizstrādes nozares vidējo rādītāju (7,1%). Aprēķins veikts formāli, neņemot vērā uzņēmuma saimnieciskās darbības specifiku - tajā netiek ņemts vērā, ka ieņēmumi pamatā tiek gūti no valsts īpašumā esošiem resursiem, kas nav uzņēmuma bilancē. Ja aprēķinā tiktu ņemta vērā visu izmantoto aktīvu bilances vērtība, tad Latvijas valsts mežu aktīvu rentabilitāte būtu 6,6%, kas liecina, ka no katra saimnieciskajā darbībā izmantotā eiro ir gūta zemāka peļņa, nekā to norāda Latvijas valsts meži.

Pēc Valsts kontroles ziņojumā paustā, lai atbilstoši labas pārvaldības principiem nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanu, ZM sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas valsts mežiem ir jāstrādā ministrijas valdījumā esošo zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānu, kurā būtu iekļauts skaidri noteikts valsts redzējums derīgo izrakteņu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, mērķi, ekonomiskie aprēķini, kā arī plānoti iespējamie ieņēmumi.

Tāpat Valsts kontrole iesaka ZM kā valsts meža zemju, tostarp tajās ietilpstošo zemes dzīļu resursu, pārvaldītājai regulāri izvērtēt zemes dzīļu resursu aktīvu atdevi un ekonomisko izdevīgumu, kā arī informēt sabiedrību par ministrijas un Latvijas valsts mežu darbību un rezultātiem valstij piederošo zemes dzīļu resursu apsaimniekošanā.

Tajā pašā laikā ZM norādījusi, ka Valsts kontroles ieteikumi ir saprotami, bet tie tiešā veidā neuzlabos ministrijas darbu, jo ieteikumi izriet no Valsts kontroles konstatējumiem un problēmām, kas attiecināmas ne tikai uz ZM, bet arī uz citām valsts un pašvaldību iestādēm un ir risināmas valstī kopumā.

Taču ministrija arī atzīmē, lai veicinātu ieteikumu ieviešanu, ZM ir iesaistījusies arī klimata politikas jautājumu risināšanā, kas saistīti ar kūdras ieguves jomu. "Lai izstrādātu kvalitatīvu ZM valdījumā esošo nozīmīgāko derīgo izrakteņu ieguves vietu apsaimniekošanas plānu, ir jābūt izstrādātam attiecīgam valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentam. Šādi dokumenti pagaidām ir tikai projekta stadijā, turklāt to izstrāde nav ZM kompetences jomā. Lai risinātu pazemes aktīvu grāmatvedības uzskaites jautājumus, ZM jau šobrīd konsultējas par labāko risinājumu pazemes aktīvu atspoguļošanai un uzskaitei grāmatvedībā," norādīts ministrijā.

ZM valdījumā ir nodota vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas teritorijas, kurā atrodas arī 58% no Latvijā pieejamās kūdras platības. Šīs platības tiek iznomātas komersantiem kūdras ieguvei, kas pamatā tiek eksportēta. ZM šī īpašuma apsaimniekošanu ir tālāk nodevusi Latvijas valsts mežiem.

Top komentāri

duklava
d
Latvijas valsts meži” iznomā privātfirmām kūdras atradnes, kā ienāk prātā – par smieklīgu maksu vai pat neprasot neko.
REX
R
ZM ministriju gadu desmitiem vadīja ZZS. Tad jau ZZS ministri kas vadīja jāsauc pie kriminālās atbildības un jāliek cietumā. Kas to darīs? Nav neviena...
LV Eldorado
L
95% eksports! Bez uzskaites, par laupīšanas cenām, bez zemes resursu plānošanas politikas! Kā ir iespējams tik klaji iztirgot savu valsti, dabas bagātības, zemes resursus! Un tā līdz 2030!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Visi vēlas vienlīdzību. Kā to panākt?(34)

Gribat zināt, kāds izskatās ievēlēts karalis? Paskatieties uz Donaldu Trampu! – intervijā Lainei Aizupei saka amerikāņu vēsturnieks un profesors Sanfrancisko Universitātē Čārlzs Postels.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas