Šobrīd vēlētāju likumdošanas iniciatīvai paredzēta divpakāpju procedūra, proti, pirmajā posmā likuma ierosināšana ir privātu personu iniciatīva, ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem iesniedzot Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Parakstu vākšanas organizēšanu otrajā posmā, kurā jāsavāc 1/10 daļa vēlētāju parakstu, uzņemas valsts, visas izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem, taču citās Eiropas valstīs šāds "otrais posms", kurā parakstu vākšanu pilnībā uzņemtos valsts, nepastāv, norāda nacionālā apvienība.
Nacionālā apvienība uzskata, ka Vienotības virzītos grozījumus var atbalstīt ar nosacījumu, ja parakstu vākšana var tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu, kā arī, ja parakstīšanās tiek nodrošināta elektroniski. Tas ļautu pilsoņiem pašiem nākt klajā ar konstruktīvām likumdošanas iniciatīvām arī bez milzīgiem finansiāliem ieguldījumiem parakstu apliecināšanas nodrošināšanai.
Nacionālās apvienības frakcijas sēdē trešdien, uzklausot Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes (V) viedokli, tika apspriesta arī iespēja izstrādāt likuma pārejas noteikumus, kas ļautu iepriekš aprakstītās parakstu vākšanas kārtības izmaiņas attiecināt jau uz šobrīd eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas (PCTVL) sākto parakstu vākšanu par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem.
Tas nozīmētu, ka valsts šīs iniciatīvas virzīšanu referendumam apmaksātu tikai no brīža, kad par to būtu savākti 1/10 visu pilsoņu parakstu, nevis jau pēc 10 000 savāktajiem parakstiem.