Veselības ministre Līga Menģelsone uzsvēra, ka liela nozīme ir pacienta veselībai, attiecīgi būtu jāmaina domāšana "no daudzu manipulāciju veikšanas uz izārstēšanu", lai pacients pēc iespējas ātrāk atgrieztos dzīvē. Tāpat, viņas vērtējumā, ir jārūpējas arī par mediķu labbūtību un labsajūtu, lai viņi nenožēlo, ka izvēlējušies savu profesiju un veltījuši tai daudzus gadus. "Nav nekā sliktāka, ja cilvēki nožēlo un maina savu profesiju," pauda ministre.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pats galvenais viņas vīzijā ir vesela nācija, kas saistīta ar veselīgu ēšanu un dzīvesveidu, kustībām, kaitīgo ieradumu minimizēšanu pēc iespējas un veselības pratību skolās. Runājot par veselības pratību, viņa atzina, ka tā ir fundamentāli svarīga, jo joprojām mēdz būt situācijas, kurās cilvēks aiziet pie ārsta un neko nesaprot no sava ķermeņa, attiecīgi ārsts izdara secinājumus viņa vietā. Viņa minēja, ka par veselības mācības atjaunošanu skolās esot runājusi arī ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).
VM Valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins atzina, ka kopējais papildu nepieciešamais finansējums ir samazināts. Tomēr mērķis ir panākt, lai 2027.gadā VM finansējums valsts budžeta pamatfunkcijām sasniedz 6% no IKP, tāpēc 2027.gadā ministrijai papildus nepieciešamais finansējums valsts budžeta pamatfunkcijām Pamatnostādņu īstenošanai indikatīvi aprēķināts 950 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" paredzēto. Tas 2023.gada pieprasījumam iezīmē 306 miljonu eiro ietvaru, bet Ministru kabinetā apstiprinātā fiskālā telpa šim gadam ir 215,1 miljons eiro, skaidroja Kņigins.
Kņigins informēja, ka veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai šī gada deviņiem mēnešiem paredzēti 30 miljoni eiro, bet nākamajos divos gados katrā pa 40 miljoniem eiro. Starp šiem pasākumiem ir jaunu onkoloģisku medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā, kam šogad atvēlēti astoņi miljoni eiro, veselības aprūpes tarifu onkoloģija pārskatīšana - septiņi miljoni eiro, datortomogrāfijas pakalpojumi onkoloģijas pacientiem, nodrošinot savlaicīgu diagnostiku - 3,3 miljoni eiro, specializētās pārtikas nodrošināšana - 2,4 miljoni eiro, laboratorijas pakalpojumi onkoloģijas pacientiem, nodrošinot savlaicīgu diagnostiku - 2,1 miljons eiro, pieejamības un kvalitātes uzlabošana paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājās, ko plāno uzsākt šī gada otrajā pusgadā - 1,7 miljoni eiro, kā arī citi izdevumi.
Tikmēr pakalpojumu pieejamībai bērniem 2023.gadā atvēlēti pieci miljoni eiro, no kuriem 2,9 miljoni eiro paredzēti medikamentozās ārstēšanas iespēju reto slimību pacientiem palielināšanai - cistiskais fibrozei, 1,2 miljoni eiro - ģimenes ārstu pakalpojumu paplašināšanai un jaundzimušo skrīningam, 708 000 eiro - glikozes monitorēšanas sensoriem un insulīna sūkņiem, kā arī 107 000 eiro kohleāriem dzirdes implantiem.
Savukārt cilvēkresursu atbalsta pasākumiem paredzēti 36 miljoni eiro, no kuriem 27 miljoni eiro atvēlēti ārstniecības personu darba samaksas uzlabošanai, kam nepiekrīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA). Tā vēlas, lai summa tiktu palielināta līdz 69 miljoniem eiro.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris jau iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka vienošanās par šādu summu faktiski nozīmētu to, ka katrs veselības aprūpes nozares darbinieks neatkarīgi no tā, vai viņš ir ārstniecības persona, vai palīgpersonāla kategorijā, saņemtu mēnesī papildu vidēji 115 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas nozīmētu arī procentuāli lielāku atbalstu mazāk atalgotajiem darbiniekiem.
Kņigins norādīja, ka ārstniecības personu atalgojuma pieaugums 2023.gadā, sākot no 1.aprīļa, atbilstoši prioritāro pasākumu papildus piešķirtajam finansējumam būtu 5,4% - ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 8,96% - ārstniecības un pacientu aprūpes personām, 14,23% - ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.
Vienlaikus šogad vēl paredzēti 15 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Tomēr šajā aprēķinā gan nav iekļauts energoresursu cenu pieaugums.
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone gan uzsvēra, ka būtu vairāk jārunā par vizīšu skaita palielināšanu pie ārstiem, jo patlaban rindas pie tiem ir ļoti lielas. Tāpat, viņas vērtējumā, pie tarifu aprēķināšanas būtiski ņemt vērā arī elektroenerģijas un citu resursu sadārdzinājums, attiecīgi tie būtu jārēķina pēc faktiskajām izmaksām. Pretējā gadījumā tas var novest pie ārstniecības iestāžu maksātnespējas.
Finanšu ministrijai 24.janvārī vēl esot jāiesniedz detalizēti aprēķini par ministriju piedāvājumiem, par kuriem valdībā lems 7.februārī.