Kā norādīja ministrijā, cilvēktiesībās balstītas ārstniecības stūrakmens ir cieņpilnas attiecības. Līdz ar to, lai jauno tiesisko kultūru īstenotu, nepieciešamas izpratnes un attieksmes izmaiņas pret pacientu jeb evolūcija visā nozarē.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka pacienta tiesības saņemt cieņpilnu veselības aprūpi ir cilvēktiesības un ikviena pacienta pamatvajadzība. Attiecīgi kopā ar ārstiem, nozares organizācijām, ārstniecības iestādēm un pacientiem ir sākts ceļš uz jaunu pacientu un ārstniecības personu tiesisko kultūru, kurā pacientu tiesības tiek ievērotas, aizsargātas un īstenotas.
Darba grupa pacientu tiesību ekspertu, pacientu organizāciju pārstāvju, docētāju, profesoru, juristu, ārstu sastāvā ir vienisprātis, ka veselības aprūpes kopējai ceļa kartei jābalstās cilvēktiesību pamatprincipā "Respect, protect, fulfil" jeb "ievērot, aizsargāt, īstenot", skaidroja ministrijā.
Darba grupas eksperte, Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektore Santa Slokenberga norāda, ka patlaban veselības aprūpē ir plaisa starp likumu un praktisko izpildi.
Pēc viņas paustā, valstij cilvēktiesību perspektīvā ir trīspusējs pienākums - ievērot tiesības jeb atturēties no darbībām, kas pacientam savas tiesības traucē baudīt, aizsargāt jeb nodrošināt, ka pacienti kā grupa un individuāli netiek pakļauti cilvēktiesību aizskārumiem, ko izdara citi veselības aprūpes vidē, un izveidot mehānismus, lai atvieglotu pacientu tiesību baudīšanu. Šāda trīspusēja pienākuma analoģiska pārnešana uz veselības nozari un pacientu tiesībām tiecas nodrošināt ne vien formālu pacientu aizsardzību caur likuma normu esību, bet rada priekšnosacījumus, lai tiesības funkcionētu praksē, sacīja Slokenberga.
Pamatprincipa īstenošanai par sākotnējo soli uzskatāma pacientu tiesību izpratnes veidošana ārstniecības personām, paredzot, ka pacientu tiesības iekļautas jau mediķu studiju programmās, un vēlāk papildinātas tālākizglītībā. Savukārt pacientam nodrošināta viegli piekļūstama un ērti lietojama informācija par viņa tiesībām.
Lai izpildītos pacientu tiesību reāla aizsardzība, ārstniecības iestādēs ieviešams pacienta tiesību īstenošanas plāns, savukārt lielākajās iestādēs arī pacientu tiesību aizsardzības speciālists.
Ārstniecības atbalsta institūts jeb Pacientu tiesību aizsardzības speciālists ir pacienta atbalsta persona viņa tiesību aizsardzībā. Speciālists veicinātu konfliktsituāciju mazināšanos un gadījumos, kur tādas veidojas, sekmētu to tūlītēju risinājumu pašā ārstniecības iestādē "uz vietas" - tuvāk situācijai, pacientam un ārstam. Paredzēts, ka pacientu tiesību aizsardzības speciālists gan pacientam, gan personālam sniegtu padomus, konsultācijas un ieteikumus, izskaidrotu pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus un, ja vajadzīgs, palīdzētu ar iebildumu un sūdzību iesniegšanu.
Slokenberga norādīja, ka ārstniecības atbalsta institūts tiks vērsts uz lielākajām ārstniecības iestādēm, universitātes slimnīcām, reģionālajām slimnīcām, kā arī lielākajiem ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem. Nākotnē ideālajā gadījumā šāds speciālists varētu būt katrai ārstniecības iestādei, viņa pauda.
Savukārt pacienta tiesību īstenošanas plāns nodrošinās, lai pastāvētu reāla pacientu tiesību aizsardzība, ievērošana un īstenošana katrā ārstniecības situācijā. Slokenberga skaidroja, ka, pirmkārt, tā ir izvērtējuma veikšana par ārstniecības iestādes darbības specifiku, pacientu vajadzībām, kā arī būtiskākajiem pacientu tiesību jautājumiem. Otrkārt, tas ir darbs ar ārstniecības personām un ārstniecības vides pielāgošana.
VM norāda, ka pacientu statusa stiprināšanas darba grupas izstrādātie priekšlikumi kopumā precizē pacienta un ārstniecības personāla tiesības un pienākumus, stiprina pacienta statusu ārstniecībā, definē administratīvās un profesionālās disciplināratbildības stiprināšanu, paredzot kompetentajās iestādēs ētikas komisijas, profesionālās darbības izvērtēšanas komisijas.
"Mēs rosinām stiprināt administratīvo atbildību un disciplināro atbildību. Proti, ir jābūt skaidrai un nepārprotamai iespējai saukt pie atbildības, ja ir noticis nemateriāls tiesību aizskārums. Tāpat jābūt iespējai saukt pie atbildības par to, ja ir noticis ētiska rakstura pārkāpums. Neviens no šādiem pārkāpumiem nedrīkst tikt atzīts par maznozīmīgu, atbrīvojot ārstniecības personu no administratīvās atbildības," uzsvēra Slokenberga.
Pēc viņas paustā, VI 2020.gadā bija saņēmusi aptuveni 1500 sūdzības par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, savukārt pērn tādas jau bija vairāk kā 1700. Turklāt esot vēl ir neredzamā pārkāpumu daļa, kurus pacienti nav apzinājuši.
Tāpat tiks paredzēti disciplinārsodi - brīdinājumi, piezīmes, rājieni, sertifikāta darbības apturēšana un pienākums apmeklēt tālākizglītības kursus pacientu tiesību jomā noteiktā apjomā. Tāpat priekšlikumu kopums stiprina pacientu tiesību aizsardzības kontroli un uzraudzību Veselības inspekcijas personā.
Patlaban ir sākts darbs pie Pacientu tiesību likuma un Ārstniecības likuma grozījumu izstādes, informēja Pavļuts, norādot, ka tos plānots izstrādāt līdz vasaras beigām, lai rudens sākumā tos varētu skatīt valdībā.
Jau ziņots, ka Latvijas Radio sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" veica pētījumu par pacientu sūdzībām pret imunologu Jevgēniju Ņikiforenko. Žurnālisti pieprasīja informāciju VI, taču atklāja, ka tikuši maldināti par izmeklēšanas materiālu pieejamību, bet materiāli vēlāk iznīcināti.
Pavļuts bija izdevis rezolūciju, uzdodot VI vadītājai Anitai Slokenbergai nekavējoties novērst dienesta pārbaudē konstatētās nepilnības inspekcijas darbā.
Ministra ieskatā ir jāuzlabo dienesta pārbaudes ziņojumā minētās inspekcijas iekšējās procedūras, struktūrvienību savstarpējā sadarbība un informācijas aprites procesi.
Vienlaikus veselības ministrs norādīja, ka VI veicamas daudz plašākas pārmaiņas, iestādei jākļūst uz pacientu orientētākai, atvērtākai un jākalpo kā labās prakses atbalstam gan pacientam, gan ārstam.