Kā informēja sēdē klātesošos VM Valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins, ministrijas budžetā 2023.gadam kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai paredzētais finansējums palielināts līdz 219,34 miljoniem eiro. Pērn finansējums bija 191,866 miljoni eiro.
VM arī plāno šogad pārskatīt un pilnveidot medikamentu un medicīnisko ierīču kompensācijas principus.
Komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) uzsvēra, ka esošās medikamentu cenas Latvijā ir augstākas nekā, piemēram, citās attīstītajās valstīs. Viņa norādīja, ka viņas kolēģis savas bērnam pērk medikamentus Polijā, kur tās ir četras reizes lētākas nekā Latvijā. Savukārt tādas zāles kā paracetamols Lielbritānijā un Nīderlandē maksā 40 līdz 50 centus, kamēr pie mums aptuveni divus eiro. Turklāt šajās valstīs šādus medikamentus var nopirkt arī lielveikalā, nevis tikai aptiekā.
Kņigins atzīmēja, ka medikamentu tirdzniecības paplašināšana, piemēram, lielveikalos, ir atkarīga arī no ietekmes uz cilvēka veselību. Pēc viņa paustā, ar farmācijas nozari ir vairākas reizes diskutēts par aptieku tīkla paplašināšanu, proti, ka tam ir jābūt pieejamam un vai to varētu paplašināt ar citiem resursiem, taču tas varot būt bīstami cilvēku veselībai. Šādam vērtējumam piekrita arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, norādot, ka Lielbritānijas un Vācijas veselības pratība ir pilnīgi atšķirīga no Latvijas iedzīvotāju. Piemēram, šajās valstīs slimnīcās zāļu blakusparādību dēļ slimnīcās nonāk ievērojami vairāk cilvēku nekā Latvijā, un tā, viņas vērtējumā, ir pozitīva atšķirība.
Tikmēr Ortveina informēja, ka no pagājušā gada Ministru kabinetā atrodas informatīvais ziņojums par zāļu cenu reformu, taču tas joprojām nav guvis virzību, jo tā ietekme uz budžetu ir 26 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to kā viens no risinājumiem ir nodokļu samazināšana visām recepšu zālēm, nedalot kompensējamās un nekompensējamās zālēs. Savukārt pārējām bezrecepšu zālēm, tostarp uztura bagātinātājiem, lieltirgotavas varēs likt tik lielu piecenojumu, cik gribēs.
Viņa gan piebilda, ka sarunas ar lieltirgotājiem un farmācijas nozari nevedās viegli. Ortveina cer, ka izdosies stabilizēt medikamentu tirgu vismaz attiecībā uz recepšu zālēm, un patlaban sarunas maziem soļiem virzās uz priekšu.
Tāpat Ortveina norādīja, ka patlaban Latvijas kaimiņvalstīs ir atšķirīga pieeja nodokļu piemērošanā medikamentiem. Piemēram, Igaunijā PVN 9% apmērā piemēro kompensējamiem medikamentiem, bet Lietuvā - 5% PVN visām zālēm. Latvija šobrīd meklē vidusceļu, lai saprastu, kā to valsts tirgū varētu ieviest.