VM jau sākusi izstrādāt medicīnas nozares 2012. ada valsts budžeta projektu. D.Mūrmane-Umbraško prognozē, ka naudas vairāk nebūs un jārēķinās ar 3,4% no iekšzemes kopprodukta. "Tas nozīmē, ka, visticamāk, ministrija būs spiesta samazināt valsts sniegto pakalpojumu apjomu. Turklāt jāņem vērā, ka no nākamā gada tiek pārtraukta Pasaules bankas sociālā spilvena programma, kurai šogad piešķīra 30 miljonus latu. Lai nākamgad trūcīgos cilvēkus varētu ārstēt bez maksas, valsts budžetā būs jāatrod 17 miljoni latu," sacīja valsts sekretāra vietniece.
Viņa norādīja, ka ministrijai bijušas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un viņi neuzstāšot uz veselības aprūpes budžeta izdevumu samazinājumu.
Arī veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) norādīja, ka nākamā gada budžetā naudas apjoms medicīnai nepalielināsies un ka vienīgā cerība, kā tikt pie papildu līdzekļiem, ir pieņemt Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas liegtu saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot neatliekamo palīdzību) personām, kas ir "neattaisnotie" nodokļu nemaksātāji. Kaut gan šai idejai ir ne mazums pretinieku, tomēr Circene cer, ka viņas virzīto likumprojektu koalīcija atbalstīs. Taču tas varētu notikt tikai nākamā gada otrajā pusē, ne ātrāk.
Tikmēr Slimnīcu biedrībā pulcējās lokālo neatliekamās palīdzības slimnīcu vadība, lai lemtu, kā strādāt 2012. gadā, ja valdība tām šogad pilnībā nesamaksās par akūto slimnieku ārstēšanu. Vislielākos zaudējumus slimnīcām rada tieši stacionārās neatliekamās palīdzības nodrošināšana.
Lai slimnīcas saglabātu pārējo medicīnas pakalpojumu – ambulatoro, dienas stacionāru, diagnostisko un citu – pieejamību lauku iedzīvotājiem, tām jāsaņem samaksa par ārstētajiem pacientiem, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos.
Biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs uzsvēra – ja ministrija turpinās neņemt vērā pašas izstrādātos un valdības pieņemtos Ministru kabineta noteikumus par veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību, kur norādīts, ka, piešķirot finansējumu stacionāriem, jāņem vērā iepriekšējā gadā ārstēto slimnieku skaits, tad slimnīcas būs spiestas pārtraukt neatliekamo palīdzību.
"Mēs ļoti gaidām, ko par šo jautājumu teiks ministre Circene, vai viņa tāpat kā Bārzdiņa kungs uzskatīs, ka nauda ir jādod dienas stacionāru attīstībai un ambulatorajai aprūpei, bet akūtie slimnieki ārstniecības iestādēm jāārstē uz sava rēķina, vai arī ministre cīnīsies, lai iestādēm samaksā par reāli paveikto. Mēs ļoti ceram, ka Circenes kundze tomēr izlabos iepriekšējā ministra rupjo kļūdu lokālo slimnīcu finansēšanā un novirzīs šīm slimnīcām nepieciešamos līdzekļus – apmēram divus miljonus latu. Ja tas nenotiks, ministrei būs jāakceptē lokālo slimnīcu reorganizācija par aprūpes slimnīcām no 2012. gada 1. janvāra un tur vairs neārstēs akūtos pacientus. Tad slimnīcas būs pasargātas no maksātnespējas ar sekojošu darbības pārtraukšanu vispār," sacīja Jevgēnijs Kalējs.
Cēsu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts atzina, ka ārstniecības iestādes, ņemot vērā politiķu sacīto, necer uz lielāku veselības aprūpes budžetu 2012. gadā, tomēr ar pašreizējo situāciju negrasās samierināties.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) sacīja, ka vienā no komisijas pirmajām sēdēm tiks spriests, kā labot iepriekšējā ministra pieļauto kļūdu un samaksātu slimnīcām par paveikto, lai tām no nākamā gada nebūtu jāpārtrauc akūto pacientu ārstēšana.