VMD: Šlesera īpašumā Jūrmalā priedes nokaltušas kaitēkļu dēļ

Kaitēkļu klātesamību vai neesamību neesot iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, VMD arborists apsekojis nokaltušo koku vainaga daļu un paņēmis vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.Mežaudzes apsekošanu dienests veica 28.maijā, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus.Konstatēts, ka 0,07 hektāru platībā nokaltušas deviņas priedes, bet vēl piecām priedēm iespējama veselības pasliktināšanās, jo to vainagi ir skraji.Nokaltušajos kokos konstatētas kaitēkļu izskrejas, galvenokārt priežu lūksngraužu un vairāku koksngraužu sugas, bet šie kaitēkļi neesot uzskatāmi par koku nokalšanas cēloni, bet gan sekām koku nokalšanai.Latvijā galotņu sešzobu mizgrauža pastiprināts kaitējums konstatēts kopš 2002.gada. Sākumā tika novērotas atsevišķu nokaltušu koku grupiņas, bet 2008.gadā un 2009.gadā šā kaitēkļa bojātās audzes jau bija jānocērt kailcirtēs apmēram 15 hektāru platībā.Konkrētajā gadījumā apsekotajā mežaudzē kaitēklis iemitinājies, visticamāk no aptuveni trīs kilometru attālumā esošās deguma platības, kur ugunsgrēks bija 2008.gadā un, iespējams, kaitēklis savairojies plašajā degumā, kas ir aptuveni 14 hektāru platībā.Vārguļojošās un nokaltušās priedes no degušās platības nebijušas izvāktas līdz pat 2011.gadam, kas veidoja labu bāzi koku kaitēkļiem, līdz ar to galotņu sešzobu mizgrauzim bija iespēja savairoties un pēc tam apdraudēt veselās, apkārtnē esošās priedes.Patlaban esot svarīgi pievērst uzmanību tam, vai vēl citās vietās Jūrmalas pilsētā nav novērojama priežu kalšana, jo konkrētais kaitēklis, ja tas savairojies, ir pietiekami agresīvs. Galotņu sešzobu mizgrauža vaboles lido maijā un jūnija sākumā, tās uzbrūk nedaudz līdz vidēji novājinātām priedēm galotnes daļā. Koku dekromācija jeb skuju krāsas maiņa parasti tiekot novērota tikai vasaras beigās, rudenī.Kā ziņots, īpašums atrodas kāpu zonā, tādēļ Šlesera ģimenei ilgstoši neveicas ar tā apbūves ieceru īstenošanu.LETA jau ziņoja, ka pērn decembra nogalē Jūrmalas domes Administratīvā komisija piemērojusi Šleseram 500 latu soda naudu par nelikumīgi izbūvētu tenisa laukumu šajā īpašumā. Tenisa laukumu ar mākslīgo segumu apjoza trīs līdz četrus metrus augsts drāšu žogs, taču nekādas palīgbūves līdzās laukumam nav uzbūvētas."Tenisa laukums bija paredzēts sākotnējā dzīvojamā kompleksa būvniecības projektā, ko Būvvalde neakceptēja. Akceptētajā projektā, uz kuru būvatļauja tika izdota, tenisa laukums nebija paredzēts," pastāstīja nodaļas speciālists Lidvaldis Lukševics. Būvatļauja tika apturēta pēc tam, kad JAB to apstrīdēja tiesā, iebilstot pret būvniecību piejūras priežu mežā.Kā ziņots, Administratīvā rajona tiesa pērn 25.oktobrī apmierināja JAB pieteikumu un atcēla Ministru kabineta 2010.gada 2.marta rīkojumu par meža zemes transformāciju Upes ielā 1a, kur politiķis un uzņēmējs Šlesers plāno būvēt privātmāju.Pērn februārī valdībā tika atbalstīta 0,6627 hektārus plaša zemesgabala transformācija, kas ir par 0,23 hektāriem mazāk, nekā bija lūgts. Rīkojums paredz transformēt meža zemi savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai Šleseram un Šleserei piederošajā nekustamajā īpašumā. Transformējamajā platībā ir nepieciešama koku ciršana.JAB tiesā apstrīdēja Ministru kabineta rīkojumu par Šleseram piederoša zemesgabala Upes ielā 1a lietošanas mērķa maiņu, meža vietā pieļaujot privātmājas būvniecību, tādējādi iznīcinot vērtīgu biotopu Rīgas jūras līča piekrastes zonā.Tiesa no rīkojuma pieņemšanas dienas atcēla rīkojumu daļā, ar kuru tika atļauts transformēt 0,66 hektārus meža zemes Jūrmalā, Upes ielā 1a, taču Šleseru ģimene un uzņēmums "Avadel" aizliegumu cirst priedes viņu īpašumā pārsūdzējuši Administratīvajā apgabaltiesā. Šo strīdu Administratīvā apgabaltiesa apelācijas kārtībā plāno skatīt 2013.gadā.