Viņš sacīja, ka šogad būs krietni mazāka egļu astoņzobu mizgraužu un ozolu mūķeņu aktivitāte mežos, jo to populācija ir samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
"Ziemas, atbildīgo dienestu darba un kaitēkļu paaudžu dabīgās samazināšanās dēļ šogad kukaiņi mežiem būtiskas briesmas un zaudējumus neradīs," viņš klāstīja, norādot, ka teorētiski, protams, pastāv iespēja, ka Latvijā varētu parādīties priežu audžu tīkllapsenes no Lietuvas, kur tās ir novērotas. Taču, lai tas nenotiktu, tiek veikta kaitēkļu novērošana un nepieciešamie darbi.
Aģentūra BNS jau iepriekš ziņoja, ka saistībā ar egļu astoņzobu mizgraužu izplatības risku 2008.gadā tika izsludināta ārkārtas situācija Daugmales, Ķekavas un Olaines pagastā, kā arī Ventspils rajonā - Usmas, Puzes un Ugāles pagastā, Ogres rajonā - Suntažu, Lauberes, Ķeipenes un Ogres novada Ogresgala pagastā, Talsu rajonā - Balgales, Lībagu, Virbu, Strazdes pagasta un Sabiles novada mežos, bet Valkas rajonā - deviņos pagastos.
Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas Valsts meža dienestam ir tiesības uzdot visiem mežu īpašniekiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu egļu astoņzobu mizgraužu masveida savairošanos.
Egļu astoņzobu mizgrauzis ir viens no visbīstamākajiem stumbra kaitēkļiem Latvijā, kas bojā par 50 gadiem vecākas egles. Siltā vasarā mizgraužiem ir divi izlidojumi.
Savukārt Liepājā 2008.gadā ozolu mūķene bija izplatījusies aptuveni 30-40 hektāru platībā un nodarījusi lielus zaudējumus tur esošajiem kokiem. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) informācijas, lai arī šī suga kā kaitēklis Latvijā nav aktuāla, paredzot klimata pasiltināšanos, ozolu mūķene ir potenciāli viena no bīstamākajām sugām nākotnē arī Latvijā.
VAAD informācija liecina, ka ozolu mūķenes ir tuvu radniecīgas egļu mūķenei. Latvijā šīs sugas kaitēkļu masveida savairošanās līdz šim nav novērota. Tomēr dažus desmitus kilometru uz dienvidiem no Latvijas robežas - Kuršu kāpā - masveida savairošanās novērota bieži.