Kopumā iesniegtas 16 civilprasības par kopējo summu teju 13 miljoniem latu. Patlaban spriedumi stājušies spēkā četrās lietās un valstij Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personā cietušajiem ir jāizmaksā 169 000 latu.
Spriedums izpildīts tikai vienā lietā, cietušajam samaksājot Ls 100 000. Divu spriedumu izpildei Ministru kabinets pagājušajā nedēļā nolēma piešķirt Ls 40 000 apmērā. Lai gan spriedums ir jāizpilda desmit dienu laikā, valsts nespēj šajā termiņā iekļauties birokrātisko procedūru dēļ. Lai procesu paātrinātu, sākotnēji VUGD maksājis no saviem līdzekļiem un tad šos izdevumus valdība tam kompensēja no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tagad, kad gada beigas, kasē tik apjomīgu rezervju vairs nav, tāpēc viss atkarīgs no valdības rīcības ātruma.
Kā norāda raidījums, tikai tagad pēc Augstākās tiesas Senāta lēmumiem valsts vairs nepretojas un atzīst prasības, lai gan sākotnējais viedoklis bija – atbildība jāprasa un tātad arī sāpju nauda jāpiedzen no vainīgajiem šoferiem.
Valsts pārstāvis šajā tiesvedības procesā nu apgalvo, ka tagad ar prasītājiem atlikušajās 12 lietās varētu arī vienoties. „Varētu panākt kaut kādu izlīgumu šajās lietās. Vienoties par izmaksājamām summām, nesniegt ne apelācijas, ne kasācijas,” sacīja VUGD Juridiskās nodaļas priekšnieks Intars Opolais.
Tam gan esot viens šķērslis - tiesas piespriestās morālo kompensāciju summas ir pārāk dažādas, kaut arī vienādos apstākļos tam tā nevajadzētu būt. Tieši šis apstāklis liekot lietas pārsūdzēt.
Uz tiesu atšķirīgajiem spriedumiem norāda arī advokāti, kas pārstāv cietušos. „Visas lietas kā pirmā instance skatīja Rīgas apgabaltiesa, apelāciju Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta un kasāciju skata Augstākās tiesas Senāts un, ja mēs salīdzinām spriedumus, tad spriedumi ir ļoti dažādi, būtiski atšķiras dažādu tiesnešu ieskats, kāds likums jāpiemēro, gan par to, kas lietā ir pierādījumi, gan par to, kāds kaitējums ir radīts cietušajiem, gan par to, kā atlīdzība jānosaka, būtiska atšķiras tiesnešu viedoklis, cik taisnīga ir atlīdzība un tamlīdzīgi,” sacīja advokāte, juridisko zinātņu doktore Solvita Olsena.
Katra tiesu instance katrā konkrētā lietā atšķirīgi noteikusi piedzenamās summas apmēru. Pirmā tiesu instance ģimenēm lēma dāsnas kompensācijas ne tikai bojāgājušo bērnu vecākiem – Ls 120 000, Ls 60 000, Ls 50 000 latu apmērā, bet arī bojāgājušo brāļiem un māsām katram pa Ls 60 000, Ls 40 000, Ls 20 000.
Apelācijas instance prāvās kompensācijas atstāja vairs tikai vecākiem, bet brāļu un māsu prasības noraidīja. Savukārt lietai nonākot kasācijas instancē kompensācijas apmērs sarucis vēl vairāk. Senāts iedibinājis praksi un bojāgājušo bērnu ģimenēm piespriež vairs aptuveni Ls 20 000.
Tiesas spriedumos arī norādījušas, ka nosakot atlīdzības lielumu, ir jāņem vērā valsts ekonomiskais stāvoklis.
„Šis arguments par to, ka ir krīze, ka jāskatās, cik valstij kabatā naudas, manā skatījumā, juridisku kritiku nekādu neiztur. Es neesmu redzējis nevienu tiesas spriedumu, ka kāds, no kura tiek piespriesti uztura līdzekļi bērniem, ka būtu rakstīts, ka šim bioloģiskajam tēvam nav darba, viņam grūti, tiesa nolemj šajā sakarā kā uzturlīdzekļus piedzīt 1 latu. Tas nav juridisks arguments, ka valstij ir grūti laiki,” sacīja advokāts Aldis Alliks.
Savukārt bijušais VUGD priekšnieks Ainars Pencis joprojām uzskata, ka prasītāji mēģina taisīt biznesu uz traģēdijas rēķina. „Iznāk tā, ka VUGD ir kāda noziedzīga organizācija, ka nu tik visu melno, ko var uzgāzt, gāž, un ugunsdzēsēji atbildēs. Toreiz bija konkrēti vainīgi cilvēki, kas pārkāpa visas instrukcijas, kādas vien var būt. Viņi tika notiesāti, kaut arī tūdaļ tika palaisti vaļā. Un tad pēc desmit gadiem veica izmaiņās likumā un tagad veikli zeļļi uz tā rēķina taisa biznesu. Protams, traģēdija bija, nenoliedzu, bet ne jau, ka tagad visai sabiedrībai jāmaksā no valsts budžeta. Jau pavasarī teicu un tagad atkārtoju, ka valsts nav tā slaucamā govs, kas nu būtu jāslauc,” sacīja Pencis.
Kā uzskata advokāti, izskatās, ka pati tiesa taustās, nosakot morālās kompensācijas apmērus, jo nav bijis precedenta.
Tiek prognozēts, kamēr visas civillietas visas tiesu instances izies, paiet vēl vismaz divi trīs gadi. Tomēr, kad viss šis tiesvedības process būs beidzies, pētniekiem tas būs vērtīgs izpētes materiāls. Paši cietušo aizstāvji jau apspriež domu par grāmatas rakstīšanu, jo būtu grēks, ka šī jaunizveidotā tiesu prakse tā vienkārši nogultu arhīvu plauktos. Tomēr ar cerību, ka nekas tāds nekad vairs neatkārtosies.