Traģiskajā naktī kopumā tika izmantotas 11 autocisternas, trīs autokāpnes un viens autopacēlājs, kā arī šļūteņu automobilis un sūkņu stacija, kas gan izšķirošajā brīdī pievīlusi, pēkšņi pārstājot darboties. VUGD vadība vēlāk skaidroja, ka ugunsgrēka postījumi varētu būt ievērojami mazāki, ja vien ugunsdzēsēju tehniskais nodrošinājums būtu bijis pietiekams.
"Ja izceļas ugunsgrēks, kurā ir nepieciešams iesaistīt autokāpnes vai autopacēlāju, tās tiek izsūtītas no tuvākās daļas, bet, ja vienā apdzīvotā vietā vienlaicīgi jādzēš divi ugunsgrēki, tehnika tiek piesaistīta no vairākām tuvākajām daļām," Dienai skaidro VUGD pārstāve Viktorija Šembele, piebilstot, ka ugunsgrēku dzēšanā iespējami dažādi risinājumi, daudzos var iztikt arī bez pacēlāju izmantošanas, kas visā Latvijā ir vien divi un abi atrodas Rīgā. Viņa atzīst, ka pašreiz VUGD rīcībā ir nepietiekams autopacēlāju un autokāpņu skaits, lai varētu nodrošināt operatīvu reaģēšanu uz visiem ugunsgrēkiem, kuru dzēšana ir jāveic no augšas.
"Ar pacēlāju var piekļūt līdz 40 metru augstumam, bet Rīgā ir liels skaits daudz augstāku celtņu, tāpēc pacēlājs nevar būt vienīgais risinājums, jo, kā esam pārliecinājušies pieredzes apmaiņas braucienos, arī nodrošinātajās Rietumvalstīs tie nav bezgalīgi augsti. Daudzstāvu namos jāievēro citi principi - kāpņu telpām jābūt projektētām tā, lai tās nesadūmotos, tāpat ēkā jāizbūvē speciālais ūdensvads. Tas gan attiecas uz jaunajiem projektiem, jo pirms vairākiem gadiem celtās ēkās šīs prasības netika ievērotas," skaidro VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Paulis Tretjakovs. Viņš norāda, ka, veicot dzēšanas darbus padomju laika blokmājās, ugunsdzēsējiem visbiežāk jāizlīdzas ar autopacēlāju vai kāpnēm un degošajā dzīvoklī jāiekļūst caur logu: "Iedzīvotāji, sevi sargājot, ieliek dzelzs durvis, kas karstuma ietekmē izplešas, un ugunsdzēsēji tās var dabūt vaļā vien ar lielām grūtībām. Ceram, ka no jaunā gada stāsies spēkā izmaiņas Būvniecības likumā un visos dzīvokļos būs jāuzstāda dūmu detektori - tas daudzos gadījumos varētu palīdzēt novērst traģēdiju. Taču ne vienmēr visu izšķir tehnika - uzskatu, ka visos gadījumos daudz lielāka loma ir cilvēku ātrai reakcijai un pareizai rīcībai."
"Problēmas ar tehniku un aprīkojumu ir ne tikai VUGD, bet arī policijai un robežsardzei. Līdzekļi nepieciešami arī dienestu ēku remontiem, taču valsts budžeta ierobežotie līdzekļi neļauj vienlaikus atrisināt visas Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūrās samilzušās problēmas," Dienai norāda IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, piebilstot - ja, strādājot pie 2014. gada budžeta, būs jāizvēlas starp atalgojuma palielināšanu dienestu darbiniekiem un tehnikas iegādi, prioritāte būs algas: "Turpinot ignorēt strādājošo intereses, drīz varētu pienākt situācija, ka nebūs ne vien tehnikas, bet arī cilvēku," uzskata I. Pētersone-Godmane. IeM aprēķinājusi, ka vecās VUGD tehnikas atjaunošanai būtu vajadzīgs vairāk nekā 25 502 243 latu.
Visu rakstu lasiet trešdienas Dienā!