2009.gada 7.augustā no ASV vēstniecības Rīgā sūtītā telegrammā Latvijā izskanējušos aicinājumus veikt izmeklēšanu par Parex bankas darbību, kas noveda pie maksātnespējas draudiem, kas lika Latvijas valdībai pārņemt banku, amerikāņu diplomāti raksturo kā "politisko teātri".
"Nav nekāds pārsteigums, ka [Valērijs] Kargins un [Viktors] Krasovickis bankas pārņemšanā tikuši cauri sveikā. Aicinājumi veikt tālāku izmeklēšanu ir labs politiskais teātris, bet tā praktiskais iznākums varētu būt ļoti ierobežots," teikts telegrammā.
"No otras puses, ekscentriskajam, bet ekonomiski apķērīgajam finanšu ministram [Einaram Repšem] izdevās mazināt tagad valsts īpašumā esošās bankas vērtību ar, kā izskatās, politiski motivētiem aicinājumiem veikt izmeklēšanu tieši tajā laikā, kad valdība vēlas to pārdot," raksta diplomāti.
Telegrammā valsts kontroliere Sudraba nodēvēta par "vienīgo potenciāli godīgo starpnieku, bet viņas birojs nekad nav veicis šādu izmeklēšanu".
Savukārt citā, dažus mēnešus vēlāk rakstītā telegrammā par budžeta pieņemšanu, aprakstot problēmas ar banku Parex, amerikāņu diplomāti norāda uz politiķu mēģinājumiem slēpt no iedzīvotājiem bankas zaudējumu apmērus.
2009.gada 30.novembrī rakstītajā dokumentā teikts, ka Ministru kabinets principā vienojies par bankas sadalīšanu "labajā" un "sliktajā", taču "palikuši jautājumi par labāko īpašumu struktūru, lai Parex dabūtu nost no valdības bilances, vienlaikus ierobežojot politisko kaitējumu bankas pārņemšanā iesaistītajām personām".
Diplomātiskajā telegrammā aprakstītas ASV Finanšu ministrijas pārstāvja Eiropas un Eirāzijas jautājumos Kristofera Smārta 23.novembrī notikušās sarunas ar toreizējo finanšu ministru Repši, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītāju Marku Grifitsu, Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču, Parex bankas vadītāju Nilu Melngaili un Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) vadītāju Rolandu Paņko un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani.
Tikšanās laikā Latvijas amatpersonas bijušas optimistiskas par budžeta pieņemšanu un starptautisko saistību pildīšanu, taču pesimistiskākas par valstij piederošo banku nākotni, jo viņu vidū valdīja nopietnas nevienprātības par tālāko rīcību ar Parex un LHZB.
Sarunu laikā "daži novērotāji, tostarp Rimševičs, pauda pārliecību, ka Parex kopumā varētu saturēt pozitīvu vērtību, taču visi ir vienisprātis, ka, lai atbrīvotos no bankas spiediena uz budžetu, Latvijas valdībai nāksies atzīt radušos zaudējumus".
ASV diplomāti norāda, ka Parex pārņemšanu iedzīvotāji slikti izprot un par to ir neapmierināti, īpaši saistībā ar Latvijas nodokļu maksātājiem uzlikto divus miljardus dolāru lielo slogu.
"Rezultātā daži politiķi vēlas, lai Latvijas valdība neatzītu šos zaudējumus. Turklāt saistībā ar kriminālizmeklēšanu par Parex bankas pārņemšanu daži politiķi raizējas, ka būtisku zaudējumu atzīšana palielinātu personiska nosodījuma risku".
Tā vietā, lai sliktos aktīvus atstātu valsts bilancē, Latvijas valdība izvēlējusies ieveidot sarežģītu struktūru, lai mēģinātu pārdot aktīvus, neuzņemoties tūlītējus zaudējumus. Latvijas valdība pamatā vienojusies par Parex sadalīšanu labajā bankā un sliktajā bankā vai aktīvu menedžmenta kompānijā. Latvijas valdība pašlaik uzstāj, lai Parex bankai tiktu vienlaicīgi atrasti pircēji abām daļām, tādā veidā izvairoties no situācijas, ka tai paliek sliktie aktīvi.
Šo pieeju atbalsta Rimšēvičs, un Repše ir rekomendējis izveidot darba grupu, kuru vadītu centrālās bankas vadītājs.
Savukārt Parex bankas vadītājs Melngailis sarunās atzinis, ka tiek apskatītas dažas nekonvencionālas struktūras, lai izveidotu labo banku un slikto banku, vienlaikus neatzīstot zaudējumu apmērus. Viena no šādām shēmām paredz izveidot labo banku, kuras struktūrvienība būtu aktīvu menedžmenta kompānijā slikto aktīvu pārvaldīšanai.
"Melngailis atzina, ka tas būtu neparasts solis, bet viņiem nav citas izvēles kā "slēpt caurumu" politisku iemeslu dēļ," rakstīts telegrammā.
Diplomāti norāda, ka Melngailis "lūdzis ASV valdības palīdzību, lai pārliecinātu Latvijas valdību nekavējoties atzīt [Parex bankas pārņemšanas radītos] zaudējumus".
Melngailis skaidroja, ka šādā shēmā, aktīvu menedžmenta kompāniju pakļaujot "labajai bankai", uz peļņu, pirmkārt, pretendēs privātie investori, otrkārt, Starptautiskā finanšu korporācija (ICF) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), bet pēc tam Latvijas valdība, kas būtībā nozīmējot zaudējumu norakstīšanu.