S.Zaharjins laikrakstam sacīja, ka šā gada janvārī rūpnīca strādāja ar pilnu jaudu, februārī un martā – ar aptuveni 60% jaudu, bet aprīlī noslogojums būs vēl mazāks. "Tik dziļas krīzes visā tērauda ražošanas nozarē, nerunājot par metalurģiju, nav bijis," viņš apgalvoja.
Avīzei viņš vairākas reizes uzsvēra, ka valsts riskē ar sociālo sprādzienu ne tikai Liepājā, bet visā rūpniecībā, vilcinoties ar lēmumu par atbalstu rūpnīcai. Jautāts, vai akcionāri ir gatavi ieguldīt paši savus līdzekļus, ko par nepieciešamu atzīst arī valdības pārstāvji, uzņēmējs atbild apstiprinoši. "Es un Segala kungs esam gatavi ieguldīt savus personiskos līdzekļus mūsu akciju veidā. Akcijas – tie ir vērtspapīri, kuru biržas vērtība ir 12 miljoni latu. Es nerunāju par tirgus vērtību, kas ir ievērojami augstāka. Protams, es netaisos tās kādam dāvināt, taču esmu gatavs akcijas ieķīlāt bankā vai kā konkrētas investīcijas, un tādā veidā iegūt apgrozāmos līdzekļus Liepājas metalurgam," skaidroja uzņēmējs.
Atzīstot, ka Liepājas metalurgam nepieciešama jauna kapitāla iepludināšana, uzņēmuma akcionāri ved sarunas ar lieliem Krievijas un Baltkrievijas uzņēmējiem. "Dažādi priekšlikumi pienāk katru dienu. Taču es visiem atbildu – atsūtiet savu piedāvājumu rakstiski, lai ir skaidri saprotams, kas šo piedāvājumu izsaka. Esmu gatavs sarunām ar nopietniem, zināmiem investoriem, taču nekādā gadījumā neuzsākšu sarunas ar kādiem starpniekiem," Dienas biznesam uzsvēra S.Zaharjins. "Visi mani ārvalstu braucieni ir konkrētas tikšanās ar uzņēmumu pirmajām personām vai ietekmīgām personām šajās valstīs," apgalvoja uzņēmējs.