Zalānam un Pelcbergam kā drošības līdzeklis piemērota arī uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā. Abiem drošības līdzekļi ir identiski, norādīja Liepiņš.
Pelcberga advokāts arī ir iepazinies tiesas lēmuma motivāciju. Tiesa apcietinājumu Pelcbergam atteikusi, jo, pēc tās ieskata, procesa virzītājs nav sniedzis tiesai pietiekamu pamatojumu tam, ka, atrodoties brīvībā, bijušais bankas valdes loceklis varētu traucēt izmeklēšanai. Tāpat tiesa norādījusi, ka nav pamata secināt, ka Pelcbergs ir tik bīstama persona, kuras izolācija no sabiedrības būtu attaisnojama, pavēstīja advokāts.
"Galvenais rezumējums ir tas, ka tiesa uzskata, ka visi procesa virzītāja argumenti, rosinot apcietinājuma piemērošanu, ir izteikti pieņēmumu un varbūtības veidā un nav apliecināti ar krimināllietas materiālos esošajām ziņām," skaidroja Liepiņš.
Savukārt Zalāna advokāts vēl nav paguvis iepazīties ar tiesas motivāciju, atsakot apcietinājumu Zalānam.
Vēstīts arī, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija 21.novembrī nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Savukārt Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Latvijas Krājbanku un aizturējusi bijušo valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti un bankas valdes locekļus ‒ Zalānu, Pelcbergu un Svetlanu Ovčiņņikovu. Priedītim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, taču viņš patlaban atrodas ārstniecības iestādē.
Pašlaik kriminālprocess ir sākts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Tajā aizdomās turamie ir četri – bijušais Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs Priedītis, bijušais bankas padomes loceklis Vladimirs Antonovs, Zalāns un Pelcbergs.
Policija ir veikusi vairākas kratīšanas un izmeklēšanas darbības, kuru laikā atsavināti dažādi informācijas nesēji un dokumenti.
Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Latvijas Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
Lietuvas valdība 16.novembrī nacionalizēja 100% bankas Snoras akciju, kuru kontrolpakete piederēja Antonovam, bet 25% ‒ Baranauskam, kurš bija Snoras valdes priekšsēdētājs. Arī Lietuvas ģenerālprokuratūra pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par situāciju bankā Snoras 14.novembrī ierosinājusi krimināllietu.