To aģentūrai BNS apliecināja TP priekšsēdētāja vietnieks un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
Lūgts komentēt koalīcijas partneru un opozīcijā esošās partijas LPP/LC iesniegto likumprojektu, kas paredz Mērsraga nodalīšanu no Rojas novada, politiķis šo iesniegumu nodēvēja par pilnīgu absurdu.
"Šis likumprojekts jau pēc būtības ir pretrunā ar visu administratīvi [teritoriālās] reformas garu," sacīja ministrs.
Zalāns pauda izpratni, kādēļ Zaļo un zemnieku savienība ir atbalstīojusi šādu ierosmi. "Viņi jau reformas laikā bija pret, un arī tagad darīs visu, lai izjauktu to, kas izveidots," sacīja ministrs, vienlaikus paužot izbrīnu par LPP/LC iesaistīšanos šajā likumdošanas iniciatīvā.
Viņš atgādināja, ka šīs partijas līderis Ainārs Šlesers vēl reformas laikā deklarēja, ka, viņaprāt, vispār būtu ieviešami tikai 26 apgabali.
Vaicāts par iespējamo LPP/LC rīcības saistību ar neseno balsojumu par valdības pilnvarojumu starptautiskajamiem aizdevējiem, TP līderis tikai noteica, ka "protams, var meklēt politiskās likumsakarības, taču ir jautājums, vai šī ir vienīgā lieta, par kuru gaidāma citāda rīcība, nekā iepriekš teiktais".
Zalāns apstiprināja, ka TP pilnīgi notekti neatbalstīs šo likumprojektu, vēlreiz nodēvējot to par dīvainu sadarbības partneru rīcību.
"Mums [Tautas partijai] pārmet koalīcijas līguma nepildīšanu, bet mēs vismaz cīnāmies par ekonomiku, bet kas ir šis?" retoriski jautāja Zalāns.
Jau vēstīts, ka opozīcijā esošās partijas LPP/LC un koalīcijas partiju līderi, izņemot Tautas partiju (TP), rosina atdalīt Mērsragu no Rojas novada, izveidojot atsevišķu Mērsraga novadu, liecina informācija Saeimas mājaslapā. Līdz ar to, visticamāk, jau 11. februārī Saeima varētu lemt par likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijās.
Grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā iesnieguši pieci deputāti - Ingrīda Circene ("Jaunais laiks"), Anna Seile ("Pilsoniskā savienība"), Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS) un Andris Bērziņš (LPP/LC).
Likumprojekts paredz izveidot atsevišķu Mērsraga novadu. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk 2013.gada kārtējās pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Mērsraga novada dome un Rojas novada dome. Šo novadu domes uz pirmo sēdi pēc 2013.gada kārtējām pašvaldību vēlēšanām sanāk vienā dienā, noteikts likumprojektā.
Ziņots arī, ka Rojas novada domes opozicionāriem, kuru līderis ir LPP/LC pārstāvis Lauris Karlsons, pagaidām neizdodas īstenot ieceri par Mērsraga atdalīšanos no Rojas novada.
Mērsraga iedzīvotāji tautas sapulcē nobalsoja par atdalīšanos no Rojas pagasta. Savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kuru vada Tautas partijas ministrs, norādījusi, ka likums nemaz neparedz iespēju Mērsraga pagastam izstāties no Rojas novada. Mērsraga pagasts atsevišķi pašvaldību nevarot veidot, jo tas neatbilst kritērijiem, kas nepieciešami, lai kļūtu par novadu. Turklāt izmaiņas pašvaldībās ir noteiktas ar likumu, un, lai mainītu novadu karti, nepieciešams sākumā Ministru kabineta, pēc tam Saeimas lēmums.