Eiropas līderi jau pirms vairākiem gadiem bija nosprauduši vēlamo mērķi - pusē no visiem publiskajiem iepirkumiem piemērot vides kritērijus, veicot ZPI. Labākās valstis šo mērķi jau sasniegušas vai ir tuvu tam. Latvija atrodas vēl tālu no šī mērķa piepildīšanas, piemēram, pērn vides aizsardzības prasības izvirzītas tikai 4,8% no visiem publisko iepirkumu rezultātu paziņojumiem. Naudas izteiksmē tie ir 345 miljoni latu jeb aptuveni piektā daļa no kopējās publiskajiem iepirkumiem atvēlētās summas.
ZPI nodrošina energoefektīvu un ekoloģiskas izcelsmes preču un pakalpojumu izmantošanu, piemēram, bioloģiskās pārtikas, no makulatūras ražota papīra, enerģiju taupošu elektropreču iegādi vai enerģiju maz patērējošu ēku būvniecību, atjaunošanu. Bet tas var notikt tikai tad, ja publiskā iepirkuma nolikumos iestrādā konkrētus vides kritērijus, kas tiek darīts salīdzinoši reti. Pašlaik Latvijā visbiežāk vides kritērijus iestrādā un ZPI īsteno ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Vēl to dara autotransporta iegādē, jo šeit jau Publisko iepirkumu likumā ir noteiktas prasības attiecībā uz ogļskābās gāzes izmešu daudzumu, norāda Iepirkumu uzraudzības biroja Metodoloģijas departamenta direktore Agnese Irmeja. Viņa uzskata, ka ilgtermiņā ZPI nozīmē ietaupījumu, jo, piemēram, tā rezultātā iegādāta elektrotehnika patērē mazāk elektrības vai ēkas apsildei nepieciešams mazāks siltumenerģijas daudzums. Tāpat samazinās ietekme uz vidi, ja tiek pirkta bioloģiski audzēta pārtika. ES institūciju materiālos kā zaļā iepirkuma ieguvumi minēta dabas resursu saglabāšana, videi kaitīgo vielu izmešu samazināšana, izmaksu ietaupījums, ekoloģisku preču un pakalpojuma piedāvājuma paplašināšanās, veselīgāki darba apstākļi.
Visu Rūtas Lipskas rakstu lasiet trešdienas, 20.novembra, laikrakstā Diena!