Ždanoka trešdien Eiroparlamentā rīkoja pasākumu, kuru tā dēvēja par "tikšanos ar 2.maija "Odesas slaktiņa (masu slepkavības)" upuriem un aculieciniekiem".
Pēc pasākuma rīkotāju apgalvojumiem, Odesā 2.maijā notikusi sadursme starp "Ukrainas federalizācijas atbalstītājiem un antifašistu aktīvistiem no vienas puses un "Labējā sektora" neonacistiem un futbola faniem no otras puses".
Beļģijas ukraiņu kopiena paudusi sašutumu par Ždanokas aktivitātēm Briselē, nomelnojot Ukrainu.
Latvijas Ukraiņu kongress maijā aicināja aizliegt Ždanokas politiskās organizācijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS, bijušā PCTVL) darbību Latvijā, norādot, ka viņas darbības vērstas pret Latvijas neatkarību un teritoriālo integritāti.
Aizvadītājos mēnešos Ždanoka vairākkārt nākusi klajā ar paziņojumiem par Ukrainu, nereti vārds vārdā atkārtojot Kremļa propagandas mašīnas retoriku, turklāt Ždanoka viesojās Krievijas okupētajā Krimā laikā, kad tur nelikumīgu bruņotu grupējumu un Krievijas karavīru uzraudzībā tika sarīkots "referendums" par pašnoteikšanos.
Ždanoka apgalvoja, ka ""Labējā sektora" kaujinieki dzīvus sadedzināja 43 Ukrainas federalizācijas atbalstītājus".
Kā jau LETA ziņoja, nekārtības 2.maijā Odesā sākās, kad ar nūjām un šaujamieročiem bruņoti cilvēki uzbruka Ukrainas vienotības atbalstītāju mītiņam. Sadursmēs ar prokrieviskajiem ekstrēmistiem iesaistījās arī ukraiņu futbola fani.
Prokrieviskie spēki patvērās Arodbiedrību namā, bet, pusēm savstarpēji pielietojot degmaisījuma pudeles, daudzstāvu ēkā izcēlās ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku.
Kopējais nekārtībās bojāgājušo skaits tuvojas 50.
Par drošības spēku bezdarbību sadursmju laikā no amata atstādināts Odesas apgabala milicijas priekšnieks.
Kā liecina neskaitāmi fotoattēli un videomateriāli no sadursmēm Odesā, vietējā milicija ne tikai neiesaistījās sadursmju novēršanā, bet aktīvi aizsargāja prokrieviskos ekstrēmistus, kas ar šaujamieročiem apšaudīja Ukrainas atbalstītāju mītiņu.
Ždanoka iepriekš aicināja EP nacionālistu kustību "Labējais sektors" iekļaut teroristisko organizāciju sarakstā.
Ždanoka savos argumentos atkārto Krievijas propagandu, ka "amatus Ukrainas valdībā ieņem radikāļi, kuriem ir fašistiski uzskati un kas pastrādājuši vardarbību pret saviem oponentiem un likumsargiem".
Ukraiņu nacionālistu kustība "Labējais sektors" izveidojās Kijevas protestu laikā. Tā nav pārstāvēta Ukrainas pagaidu valdībā.
Krievija pret "Labējā sektora" līderi Dmitro Jarošu ierosinājusi krimināllietu par publiskiem aicinājumiem uz teroristisku darbību.
Kā pamatojums krimināllietas ierosināšanai izmantots "Labējā sektora" mājaslapā it kā ievietotais aicinājums pēc palīdzības Ziemeļkaukāza nemierniekiem.
Taču "Labējā sektora" pārstāvji noliedz savu saistību ar attiecīgo paziņojumu, norādot, ka organizācijas mājaslapu sociālajā tīklā "V Kontakte" 1.martā uzlauza hakeri, kas arī ievietoja Ziemeļkaukāza līderim Doku Umorovam adresēto aicinājumu.
Krievijas propagandas mediji "Labējo sektoru" dēvē par neonacistu grupējumu, piedēvējot tam dažādus noziegumus.
ASV ziņu aģentūra AP norāda, ka starptautiskās mediju organizācijas nav uzgājušas nekādus pierādījumus par "Labējā sektora" aktīvistu līdzdalību kādā naida noziegumā.