Zemnieku saimniecības "Pasakas" pārstāvji atzīmēja, ka pirmās zemenes gaidāmas maija vidū. Tāpat saimniecība šogad plāno zemeņu platību palielināt, kā arī pāriet galvenokārt uz segtajām platībām, lai izvairītos no Latvijas neprognozējamajiem laikapstākļiem.
Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve pauda, ka zemeņu audzētāji, kas zemenes stāda segtajās platībās, siltumnīcās un tuneļos stādus ir sastādījuši un raža gaidāma ap maija beigām vai jūnija sākumu. Drīzumā varētu sākties arī zemeņu stādīšana uz lauka.
Savukārt SIA "Mālpils zemenes" pārstāvji pauda, ka šogad netipiski siltais pavasaris ir paātrinājis zemeņu stādu veģetācijas procesus, līdz ar to pirmās zemenes varētu būt tirdzniecībā ap 15.jūniju. Pērn "Mālpils zemenes" tirdzniecību uzsāka 19.jūnijā. Saimniecības pārstāvji atzīmē, ka Vidzemē raža parasti sākās vienu līdz divas nedēļas vēlāk nekā Zemgalē, tāpēc citviet Latvijā zemenes pārdošanā varētu būt jau agrāk.
"Pasakas" pārstāvji pauda, ka saimniecībā šobrīd lielāku uzsvaru liek uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu un pareizu zemeņu šķirņu izvēli atbilstoši augsnei un videi. Saimniecības pārstāvji arī atzīmēja, ka ogu kvalitāti šogad negatīvi ietekmējuši neprognozējamie vēji, lietus gāzes, kā arī slimību pavairošanās. Līdz ar to sabiedrība bija spiesta likvidēt platības, samazinot tās par aptuveni diviem hektāriem. Taču saimniecībā patlaban būvē divas lielas siltumnīcas, kurās zemenes audzēs substrātā.
Dzērve atzīmēja, ka prognozes par sezonu vēl ir pāragras, jo pavasaris šobrīd ir ļoti neprognozējams. Viena diena var būt tveicīga un nākamā vēsa. Viņš stāstīja, ka, izvērtējot pēdējo trīs gadu tendences, slēgto platību zemeņu audzēšanā situācija nav vienkārša. Vasaras ir ļoti karstas un tveicīgas, tāpēc, ja saimniecībai nav savas laistīšanas un barošanas sistēmas, tad ražu ir grūti pasargāt no vasaras sausuma. Laistīšanas sistēmas noder arī pavasarī, lai ražu pasargātu no salnām.
Tāpat Dzērve pauda, ka pērn samazinātā 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme tika paaugstināta līdz 12%, tāpēc šogad Latvijas zemeņu audzētājiem būs jākonkurē ar ievestajām zemenēm, kas baro ēnu ekonomiku.
Taujāti par šī gada zemeņu platībām "Mālpils zemenes" pārstāvji atzīmēja, ka katru gadu daļa no platībām tiek izrakta un nākamajā pavasarī citviet iestādīti jauni stādi. Pielāgojoties augsekai, platība katru gadu izmainās. Tomēr, kamēr saimniecība var nodrošināt ražas novākšanu un lauku uzturēšanu, samazināt platības nav iemesla. Uzņēmumā arī pauda, ka šogad plānots stādīt septiņus hektārus jaunu stādu.
Tāpat "Mālpils zemenes" pārstāvji skaidroja, ka raža ir atkarīga no laikapstākļiem un kaitēkļiem, tāpēc to ir grūti prognozēt. Piemēram, pagājušā gada jaunos stādījumus būtiski bojājuši maijvaboļu kāpuri. Tāpat uzņēmuma pārstāvji pauda, ka svarīgi ir pievērst uzmanību salnām. Tomēr šis bija netipiski silts marta mēnesis un arī aprīlis bijis siltāks nekā parasti, kā rezultātā veģetācijas process sācies ātrāk. Patlaban laikapstākļi zemenēm ir bijuši ļoti labvēlīgi.
Pagājušajā gadā zemenes Latvijā stādīja 483 hektāru platībā, novāca 792 tonnas un no viena hektāra vidēji izaudzēti 820 kilogrami zemeņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
"Augusta zemenes" pārvaldnieks ir SIA "Mad Nordic". Kompānija 2022.gadā strādāja ar 160 756 eiro apgrozījumu, kas ir par 19,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet "Mad Nordic" zaudējumi samazinājās par 58,9% un bija 1848 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Kompānija "Mad Nordic" reģistrēta 2012.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Mad Nordic" vienīgā īpašniece ir Iveta Dzērve..
"Firmas.lv" inofmācija liecina, ka 2022.gadā "Mālpils ZemeNes" strādāja ar 618 178 eiro apgrozījumu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās vairākkārt un bija 159 024 eiro. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav pieejami.
Uzņēmums reģistrēts 2011.gadā un tā 60% pieder Gintai Apsītei, savukārt Santai Krauklei un Edijam Kleinbergam - katram pa 20%.
"Pasakas" nodarbojās ar zemeņu un rudens aveņu audzēšanu. Zemnieku saimniecība reģistrēta 2015.gadā un tās vienīgais īpašnieks ir Vladimirs Skvorcevičs.