Zemnieki dodas pie pircējiem

Aizkraukliete Rita, sniedzot pārdevējam tukšo piena kanniņu, saka: "Laikam jāsaka paldies problēmām piena nozarē, kas mums beidzot devušas iespēju lētāk iegādāties īstu lauku pienu, nevis kaut kādu produktu, ko sauc par pienu." Kristīne van Herka stāsta, ka galvenie pircēji ir ģimenes ar bērniem un pensionāri. Tiešā piena tirdzniecība sākta nesen, un izmēģinājumu braucienos koknesieši dodas uz tirgu trīs lielākajās apdzīvotajās vietās Aizkraukles rajonā, kā arī uz Jēkabpili un Ogri. Aizkraukles un Jēkabpils tirgū viņi pašreiz ir vienīgie oficiālie svaigpiena tirgotāji, tāpēc pircēju netrūkst. Dienā var iztirgot ap 300 litriem piena. Cilvēki prasa arī krējumu, biezpienu un sviestu, taču piena produktu ražotnes izveidei vajadzīgi papildu līdzekļi un Jaunholandēs pagaidām to neplāno. Pirms četriem gadiem uzbūvētajā fermā ir 270 slaucamu govju un ik dienas iegūst septiņas tonnas piena, kuras pārdod Lietuvas pārstrādātājiem, kas par litru piena maksā 13,5 santīmus. Sadarbību ar lietuviešiem Kristīne vērtē kā stabilu, tomēr piena iepirkuma cenas kritums pamudinājis meklēt papildu realizācijas iespējas: "Ar tiešo piena tirdzniecību mēģināsim kaut nedaudz kompensēt šo samazinājumu. Mēs, tāpat kā mūsu pircēji, skaitām katru santīmu, jo brīžiem kavējas samaksa par pienu, taču rēķini un brīdinājumi par nenomaksātiem rēķiniem pienāk regulāri." Tā kā ar piena ražošanu Jaunholandēs nodarbojas jau vairākus gadus, te regulāri pārbauda gan lopu veselību, gan piena kvalitāti, tādēļ iegūt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļauju, ko daudzi zemnieki uzskata par sarežģītu, nebija nekādu problēmu. PVD Jēkabpils pārvaldes vadītāja Dace Lazdāne stāsta — iespējams, obligātie regulārie izmeklējumi, kas ceturksnī izmaksā apmēram 116 latus, kā arī transporta izmaksas un maksa par tirdzniecības vietu daudzus attur oficiāli reģistrēt tiešo tirdzniecību. Lai arī van Herki meklē risinājumu, kā paplašināt piena pārdošanu, Kristīne ir satraukusies par nākotni: "Brīdī, kad ekonomiskā situācija valstī uzlabosies, daudzi jau būs bankrotējuši, bet atjaunot labu šķirnes ganāmpulku, kas dod kvalitatīvu pienu, nevar vienā dienā. Tāpēc perspektīvās, labās saimniecības noteikti vajadzētu atbalstīt ne tikai valdībai, bet arī pašvaldībām un patērētājiem.