Lauku atbalsta dienests 7.maijā bija iecerējis atvērt pēdējo kārtu programmā "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai". Kopējais pieejamais finansējuma apmērs – 20 miljoni latu, turklāt vienā projektā granta apmērs var sasniegt 70%. Rezultātā pie naudas, saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta ziņām, vēlas tikt gana daudz uzņēmēju. Tas radīja bažas, ka pie LAD iestādēm varētu veidoties rindas kā savulaik pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā rezultātā jau vairāki potenciālie atbalsta pieprasītāji jau laikus plānojuši dalību dzīvajā rindā.
"Mēs jau tāpat domājām variantus, kurā vietā stāvēsim, kad mēs sāksim ieņemt rindas. To, ka būtu LIAA variants, tas būtu 100%, to es esmu pārliecināts," raidījumam atzina Latvijas slieku audzētāju asociācijas vadītājs Rihards Pulturs.
Bažas par to, ka varētu veidoties milzu rindas, saistītas ar noteikumiem, kā projektus pieņemt un izvērtēt. Sākotnēji bija plānots, ka pirmie 80% līdzekļu tiek sadalīti tā teikt rindas kārtībā, savukārt pārējos 20% tad piešķirtu, vērtējot atbalsta piešķiršanas kritērijus.
Lai no šādas situācijas izvairītos, Lauku atbalsta dienests šīs nedēļas beigās nolēma mainīt projektu iesniegšanas sākuma laiku – no 7.maija to pārcēla uz 28.maiju. Turklāt visus projektus tagad vērtēs pēc vienādiem kritērijiem – priekšroka būs ražotājiem nevis pakalpojumu sniedzējiem, un vairāk punktu vērtēšanā iegūs arī tie projekti, kurus īstenos teritorijās ar zemāku attīstības indeksu. Kritēriju maiņas atbalstītāji norāda, ka pēkšņā noteikumu maiņa ļaus izvairīties no gadījumiem, kad atbalsta naudu izmantos nevis ražošanas attīstībai, bet gan kārtējo reizi dārgas tehnikas iegādei.
Jaunpils zemnieks Uldis Nikolajevs ir viens no tiem, kurš šo atbalsta programmu bija iecerējis izmantot tieši ekskavatora iegādei. Tas nepieciešams meliorācijas sistēmas uzlabošanai savos un arī citos apkārtējā pagasta laukos. Šis zemnieks par straujo noteikumu maiņu savukārt ir sašutis, jo viņam tas visticamākais atbalstu saņemt liegs.
"Bija vienreiz jāizbeidz tā nevienlīdzīgā vides sadala, ar ko Latgales zemnieki labāki vai sliktāki par Kurzemes zemniekiem. Tie, kas grib strādāt Latgalē, tie arī strādā un dēļ viņiem tagad pīkstēt un pateikt, ka nelabvēlīga vide, tā nav taisnība," sašutis bija zemnieks.
Naudas dalītāji tikmēr gan argumentē, ka bijis redzams, ka tiks iesniegti ļoti daudzi pakalpojumu sniegšanas projekti, gan būvniecībā, gan meliorācijā un kurināmā ražošanā, piemēram, šķeldošanā. Un tie neesot prioritāti atbalstāmie pasākumi.
"Interese ir šajā virzienā galvenokāŗt, ja nenotiek rindošana, tad šie projekti var faktiski izstumt ārā to potenciālo klientu, uz kuru ir vērsts šis pasākums," sacīja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.
Raidījums ziņo, ka 20 miljonu latu sadalīšanas noteikumu maiņas dēļ zemnieki pauž aizdomas par iespējamu shēmošanu, tiešu pierādījumu tam gan nav. Taču netiek izslēgta arī zemkopības ministres Straujumas demisijas prasīšana.
"Ja tie noteiktumi netiks nolikti tieši tādi paši atpakaļ. tad mēs prasīsim zemkopības ministres demisiju," sacīja Nikolajevs.
"Redzot to, ka kārtā ir tik liels finansējuma atlikums, mēs patiešām neprognozējām, ka tā interese būs tik liela, gan ministrija, gan mēs braucām pa semināriem laukos un, redzot to, ko mēs redzējām, nu nevarēja prognozēt," apgalvoja Helviga-Vītola.
Atbalsta dienests sašutušos tagad gan mierina, ka gan jau ka tik daudz ražotāju laukos pēkšņi nemaz neradīsies, un ar 20 miljoniem būšot gana, lai atbalstītu pēc iespējas daudzu projektu iesniedzēju vēlmes.