Zemnieks piedāvā īstu lauku mantu

"Visa lauksaimniecības produkcija nāk no pilsētai blakusesošā Vārves pagasta zemnieku saimniecības Akmeņkalni. Preci lētāk varam pārdot tāpēc, ka strādājam bez starpniekiem," Dienai stāsta tās vienīgais īpašnieks un vadītājs Kārlis Akums. Ēka ir K.Akuma īpašumā, un veikals ar līdzīgu sortimentu savulaik te jau bijis. Pircēju iecienīts, tas pastāvējis astoņus gadus, taču pirms septiņiem gadiem slēgts. K.Akums skaidro, ka durvis nācies aizvērt sakarā ar toreiz valstī noteikto aizliegumu tirgot nepasterizētu pienu, kas bijis un ir Akmeņkalnu galvenais piedāvājums. Šāds, viņaprāt, muļķīgs lēmums savulaik pieņemts ne jau patērētāju, bet lielveikalu interesēs un tagad vairs nav spēkā. Pērk turīgie un mazturīgie "Krīzes nojausma un tās reālā atnākšana mudināja domāt par lētākas produkcijas veikala atvēršanu. Nešaubījos, ka pircēji būs, jo daudziem tagad jāskaita katrs santīms. Taču klienti ir ne tikai mazturīgie un pensionāri. Akmeņkalni ir Latvijā lielākā bioloģiskā zemnieku saimniecība, un pēc svaigi atdzesēta piena, īsta mājas biezpiena un krējuma te ierodas arī maksātspējīgākie veselīgas pārtikas cienītāji," K.Akums neslēpj, ka ar veikala atvēršanu grib sekmēt savas saimniecības izdzīvošanu. Līdz šim Akmeņkalnu slaukums vests uz a/s Tukuma piens, cenas bijušas pieņemamas, taču K.Akums izrēķinājis, ka pašiem tirgot tomēr izdevīgāk. "Akmeņkalnu krējums gandrīz ar nazi griežams, karote stāvus turas. To dažās minūtēs var sakult sviestā, bet no lielveikalā pirktā tāds vispār neiznāk," atšķirību kvalitātē skaidro ar prāvu trauku pie tirgotavas sastaptā pensionāre Velta. Viņas vienaudzi Staņislavu Brokānu uz veikalu no pilsētas otras malas "komandējumā" atsūtījusi dzīvesbiedre, sakot, ka tikai te nopērkama īsta lauku manta. Var palielināt piedāvājumu "Saprotu, ka arī daudzi citi zemnieki gribētu savu produkciju tirgot pa tiešo, taču veikala atvēršana prasa lielu saskaņošanu un naudas ieguldījumu. Šobrīd tas retajam ir pa spēkam, kaut gan ar laiku, protams, atmaksātos," atzīst K.Akums. Akmeņkalniem ir vairāk nekā pusotra tūkstoša hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes, tiek nodarbināti 60 strādājošo, koptas 200 slaucamās govis, ap 350 gaļas jaunlopu un ataudzējamo telīšu. Akmeņkalnos ir arī sertificēta kautuve un gaļas sadales līnija. Pirms veikala atvēršanas saimniecībā vajadzēja ierīkot pienotavu, iegādāties piena dzesēšanas iekārtas un speciālu automašīnu piena pārvadāšanai. Lielākoties Baltkrievijā pirkto un Akuma vērtējumā Latvijai ļoti piemēroto traktoru darbināšanai jau vairākus gadus izmanto pašu saimniecībā no rapša ražoto degvielu. K.Akums pieļauj: ja saglabāsies pašreizējās audzētājiem neizdevīgās graudu cenas, varētu pievērsties arī cūkgaļas ražošanai, jo saimniecībā izaudzēto labību atmaksātos izlaist caur rukšu vēderiem. Pagaidām viņš cūkgaļu veikala vajadzībām iepērk no apkārtējiem zemniekiem. Pienu pirkt no kaimiņiem lielsaimnieks neplāno, jo Akmeņkalnos dienā izslauc līdz divām tonnām, kuru pilnībā pietiek Ventspils pircēju vajadzībām. Dienā saimniecība spēj saražot līdz 200 kilogramiem biezpiena un ap 150 litru krējuma, gatava realizēt divus vai trīs liellopu kautķermeņus. Kad kopus cūka barosies Sastapts jaunatvērtajā veikaliņā, Pārtikas un veterinārā dienesta Ventspils pārvaldes vadītājs Jānis Blauzde Dienai atzina, ka Akmeņkalni daudz strādājuši un ieguldījuši prāvus līdzekļus sanitāro normu ievērošanā gan lauksaimniecības produkcijas ražošanā, gan tirdzniecības vietās, kādas saimniecībai pavisam ir četras. Pozitīvi vērtējot ražotāja uzdrošināšanos pa tiešo tirgot savu produkciju, viņš tomēr šaubās, vai vēl kādam Ventspils pusē tas reāli būs pa spēkam, jo prasa lielus ieguldījumus kvalitātes nodrošināšanai. "Ideāli, ja piena, gaļas un laukos izaudzētā tiešai tirgošanai zemnieki dibinātu kooperatīvus, taču pieredze rāda, ka Latvijā kopus cūka parasti nebarojas un finansiālu strīdu dēļ izjūk pat sākotnēji sekmīgi strādājošas zemnieku apvienības, kā tas gadījies arī Ventspils rajonā," atzina K.Akums. Viņš teicās nebaidoties no konkurences, kas tādā gadījumā rastos, jo galu galā uzvarētu tas, kam kvalitatīvāka un lētāka prece. K.Akums vērtē, ka Akmeņkalni šādu konkurenci izturētu, jo saimniecība līdz šim strādājusi ar peļņu, nav apgrūtināta ar kredītiem, attīstījusies pamazām un saviem spēkiem.