Tradīcija, ka Valsts prezidents savu algu ziedo skolām, iedibināta pirmo reizi Latvijas līdzšinējās prezidentūras vēsturē. Tas ir gandrīz kā nerakstīts politiķa ideāls, teic sociologs Aigars Freimanis. Jo kopš 90. gadu sākuma latviešiem bijis mūžīgais sapnis - lai politikā ietu situēti cilvēki, kuri justos brīvi no nepieciešamības strādāt par naudu un politiku pārvērst par biznesu, lai gan prezidenta amatā par biznesmeni nav tik viegli būt.
Aptaujātie Dienas eksperti uzsver, ka nav pamata apšaubīt personas nesavtīgumu un vēlmi palīdzēt. Tomēr aktuāls ir jautājums par to, kādu ietekmi tas atstāj uz sabiedrību, kādu publisko tēlu veido prezidents un vai viņš to dara apzināti vai arī ne?
Personīgs lēmums
Valsts pirmā persona Andris Bērziņš vairākkārt paudis pārliecību, ka skolas ir Latvijas lauku vides pamats. «Tur, kur tiek slēgtas lauku skolas, faktiski beidzas viss. Latvijā skolas ir valsts lauku nākotnes jautājums, kas ir jāņem vērā.» Viņš uzsver, ka arī pats nācis no provinces skolas, un zina, ka tas pamats, ko cilvēkā ieliek pirmā skola, ir visnozīmīgākais. «Jūsu skolā es saredzu stiprus cilvēkus un bērnus, kam ir nākotne, tādēļ mans lēmums ir ziedot savu nopelnīto algu jūsu skoliņai,» teica Valsts prezidents vizītē Daugavpils novada Medumu vidusskolā
«Prezidentam tas [vēlme ziedot] nāca no sirds,» nešaubās neviens aptaujātais skolas direktors. «Tā ir priekšzīme sabiedrībai,» teic Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš, kurš arī saņēmis ziedojumu mācību iestādei.
Valsts prezidenta preses dienests uzsver, ka to, kam ziedot savu personīgo algu, Valsts prezidents pieņem pats. Preses sekretāre Līga Krapāne atklāj, ka Andris Bērziņš saņem arī lūgumus ziedot algu konkrētiem mērķiem. Tomēr katru vēstuli prezidents vērtē individuāli, un tas ir vienpersonisks Andra Bērziņa lēmums, kam savu algu ziedot, uzsver preses dienesta sekretāre.
Uz jautājumu, kāpēc tieši šīs skolas apdāvināt izvēlējusies valsts pirmā persona, nespēj atbildēt arī paši skolu direktori. «Mūsu skola ir arī prezidenta skola,» min Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš. (Andris Bērziņš, apmeklējot Nītaures vidusskolu Amatas novadā, atklāj, ka pabeidzis tur septiņgadīgo skolu.) «Esam viena no nedaudzajām divu plūsmu skolām,» teic apdāvinātās Viļānu skolas direktors Pēteris Tretjuks. Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa min, iespējams, ka ziedojumu saņēmuši tāpēc, ka prezidenta mazdēls tur beidz 12. klasi.
Pērk mācību līdzekļus
Ziedotās Valsts prezidenta algas izlietojums skolās no Valsts prezidenta kancelejas puses netiek kontrolēts. Šis jautājums tiek uzticēts skolu vadībai, kas zina vislabāk, kur, kam un kā izlietojama Valsts prezidenta ziedotā mēnešalga. Tomēr preses dienestā atzīst, ka kanceleja no dažu skolu vadības saņēmusi sīku un detalizētu pārskatu par naudas izlietojumu.
Nītaures vidusskolas direktors stāsta, ka par ziedojumu iegādāti divi projektori un ekrāni vēstures un ģeogrāfijas klasēm. Neliela daļa summas izmantota, lai bērnus aizvestu ekskursijā. Savukārt Medumu vidusskolā pasūtīti mikroskopi, kuri dienā, kad tai pusē ciemojās Diena, gan vēl nebija piegādāti. Nopirkta aktu zāles apskaņošanas sistēma, mikrofoni un sintezators. Mūzikas skolotāja Nataļja Ogurcova teic, ka šis mūzikas instruments skolai bija ļoti nepieciešams, iepriekšējais pirms septiņiem gadiem pirktais savu mūžu jau nokalpojis. N. Ogurcova bērniem māca arī akordeona spēli un sintezatoru. Šo iespēju izmantojot daudzi, jo uz tuvāko mūzikas skolu Daugavpilī, kas ir 20 kilometru attālumā no Medumu pagasta, retais varot izbraukāt. Atjaunotajā sarīkojuma zālē, kas izveidota, apvienojot divas klases, notiek ne tikai skolas pasākumi, bet arī mēģinājumi instrumentālajam ansamblim, kas ir viens no retajiem Latgales reģiona skolā. Kopā ar audzēkņiem skolotāja iestudē arī ludziņas skolu marionešu teātrī.
Asaras jāsavalda
«Augsti vērtēju faktu, ka šī finansiālā palīdzība tiek sniegta sabiedrībai kopumā - bērniem, jauniešiem. Ziedojumam ir būtiska un pat izšķiroša nozīme lauku kultūrvides saglabāšanā,» prezidenta vēlmi dāvināt vērtē mecenāts Uldis Šalajevs. Viņš ir pārliecināts, ka amatpersonas vēlmē radīt Ziemassvētku dāvināšanas garu arī ikdienā nav jāmeklē zemūdens akmeņi. «Mecenātam prieku rada sajūta, ka tiek palīdzēts otram. Tam, kuram šī palīdzība ir nepieciešama.» Arī Dienas aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka jebkurai skolai, kas saņem naudu, šis ir vērtīgs finansiālais atspaids. «Izglītības ieguve, dzīve un kultūras bagāta sadzīve nevar aprobežoties tikai ar Rīgu un vēl dažām lielām pilsētām. Arī mazākos lauku ciematiņos, novados ir jāmēģina iepūst dzīvības elpa.»
Sabiedrības pētnieki vien norāda, ka prezidents ir izvēlējies nepareizo veidu, kā atbalstīt skolas. Ziedojot naudu šādi, «tas ir viegls un populistisks žests». Prezidentam būtu ieteicams izveidot fondu, kur šo naudu novadīt konkrētiem mērķiem. Citādi Andra Bērziņa vēlme ziedot tiek vērtēta kā labs sabiedrisko attiecību pasākums. Iespējams, tā tiek novērsta uzmanība no pārlieku lielās pensijas, min Rīgas Stradiņu universitātes profesore Ilga Kreituse. Viņa arī norāda, ka prezidenta rīcība atstāj uzspēlētības priekšstatu. «Valsts amatpersonai ir jāmāk savaldīt savas emocijas un asaras. Asaras par bojāgājušajiem ir saprotamas, bet asara tikai tāpēc, ka skolā ir mīļa skolotāja, kas nāk pretim... Tas var radīt neizpratni cilvēkos arī tad, ja asara ir patiesa.»