Ja Latvija izvēlas iet nerezidentu finanšu pakalpojumu centra virzienā, tad jāsaprot, kam paliek riski, biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā sacīja Zīle. Viņaprāt, kamēr Eiropas Savienības līmenī nav izveidojusies banku savienība, tikmēr par visu krīzes situācijā atbildība būs jāuzņemas Latvijas valstij. Nākotnē, attīstot finanšu centru, audzējot nerezidentu noguldījumus, mūsu ievainojamība krīzes gadījumā ģeopolitiski ir ievērojama, sacīja politiķis.
Pēc Zīles teiktā, Kipras piemērs rāda, cik ietekmīgi pret Kipras politiku ir lobiji, kas strādā ar ofšoru un finanšu pasauli. Viņaprāt, Krievija vēl nav īsti noreaģējusi uz Kipras krīzes risinājumu. "Ko tā lauva, kas drusku rūc un nervozi luncina asti no Krievijas puses, darītu, ja pie mums būtu kaut kāds programmas risinājums, līdzīgs kā Kiprā?" izteicās politiķis.
Savukārt AS ABLV Bank valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds norādīja, ka Krievijas politiķus galvenokārt satrauc Krievijas Federācijas tiešās investīcijas Kiprā. Krievijas VTB bankai ir meitasbanka Kiprā, ierēdņi izsaka viedokli, ka varbūt varētu kaut kā reaģēt, ja būtu pieņemti kādi lēmumi attiecībā uz šo banku. Attiecībā uz noguldījumiem, tai skaitā Krievijas uzņēmēju naudas līdzekļiem, ir neitrāla attieksme.
"Uzņēmējs, kas neuzticas savai finanšu sistēmai un izvēlas izmantot ārvalstu banku pakalpojumus, to dara, lai norobežotu no politiskiem un juridiskiem riskiem savā valstī. Šādā situācijā domāt, ka valsts, no kuras viņi ir aizgājuši, viņus aizstāvēs, ir kļūdains priekšstats par ārvalstu klientu banku biznesa ekonomisko būtību," sacīja ABLV Bank valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Reinfelds pauda viedokli, ka Zīle pārspīlē valsts atbildību par nerezidentu noguldījumiem. "Ja runājam par Noguldījumu garantiju fondu, vismaz mūsu bankā aptuveni 20% no noguldījumiem ir zem 100 000 eiro (70 000 latiem), 80% pārsniedz 100 000 eiro. Mūsu gadījumā no diviem miljardiem latu aptuveni 400 000 miljoni ir tas, kas ir apdrošināts, bet noguldījumu garantiju fondam maksājam par visiem diviem miljardiem," skaidroja Reinfelds.
Pēc viņa teiktā, nav iespējama krīze, kurā var pazaudēt 80% no aktīvu vērtības, tas būtu tā kā pasaules gals. Aktīvi netiek pārvaldīti tā, ka var šādu daļu pazaudēt. Pat sliktākajā gadījumā Noguldījumu garantiju fonds vienmēr varēs atgūt līdzekļus, kas ir garantēti noguldītājiem.
"Esam izgājuši caur vairākām krīzēm un nekad neesam vadījuši savu biznesu tā, lai būtu nepieciešams prasīt valsts atbalstu. Vadām riskus tā, lai varētu paši norēķināties ar saviem klientiem. Ja ir krīze un ir jāizmaksā noguldījumi vairāk, nekā tas parasti notiek, mums ir milzīga rezerve to izdarīt, un jaunas likviditātes prasības to tikai nostiprina," skaidroja bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Zīle domā, ka Latvijai, stājoties eirozonā, ir īstais brīdis izvēlēties, vai Latvija pozicionējas kā finanšu centrs NVS valstīm. Viņaprāt, mūsu valstij tas nebūtu jādara, jo šī nauda pamatā ir īstermiņa - pieprasījuma depozīti, sešu mēnešu depozīti. "Jūs nevarat iekšēji kreditēt ilgtermiņa projektus ar īstermiņa nerezidentu naudu, tas ir absolūts risks un, cik saprotu, tas nenotiek. Visdrīzāk, šī nauda aiziet strādāt ārpusē. Kas paliek pāri? Neliels sektors, kas strādā, kas no tā gūst augļus," viedokli pauda Zīle.
Latvijas Privātbanku asociācijas konsultants likumdošanas jautājumos Kārlis Leiškalns uzsvēra, ka nerezidentu naudas apkalpošana tikai darba algās Latvijā ir 38 vai 39 miljoni latu. No nerezidentu naudas apkalpošanas tiešajos valsts nodokļos ienāk pāri par 30 miljoniem latu, sociālais nodoklis ir desmit miljoni latu, ar ko var apmaksāt 4500 vidējās pensijas Latvijā. "Ja kāds ir gatavs no tā atteikties, parādiet, ar ko to aizvietosiet," sacīja asociācijas pārstāvis.
Savukārt ABLV Bank valdes priekšsēdētāja vietnieks atzina, ka attiecības ar bankas klientiem var izmantot, lai attīstītu Latvijas reālo ekonomiku.
ABLV Bank mērķa tirgus ir tie uzņēmēji, kas veic starptautisko darbību ar NVS valstīm. "Protams, diezgan liela daļa no šiem klientiem nāk no Krievijas. Ir iespējas sniegt šiem klientiem pakalpojumus, nopelnot komisijas ienākumus, un piesaistīt līdzekļus, kurus izvietojam atbilstoši mūsu stratēģijai, kas ir visai konservatīva un piesardzīga. Šī ir niša, kas Latvijai ir ļoti izdevīga un uz kuras bāzes var veidot un paplašināt attiecības ar šiem ārvalstu uzņēmējiem. Pašlaik šie uzņēmēji izmanto tikai finanšu pakalpojumus, bet redzam interesi paplašināt sadarbību ar citiem Latvijas uzņēmumiem," sacīja bankas pārstāvis.
Pēc Reinfelda teiktā, vairāki klienti ir izvēlējušies šeit iegādāties nekustamo īpašumu, tai skaitā arī no jauna uzbūvēto nekustamo īpašumu. Ir zināmi gadījumi, kad uz Latviju ir pārnesti tirdzniecības nami un šeit ir nodarbināti vairāki darbinieki, kas nodarbojas ar šo uzņēmumu starptautisko tirdzniecības vadību. "Tas veicina Latvijas infrastruktūras izmantošanu, vairāk darbavietu veidošanu, tā varam nonākt līdz plašākai loģistikas infrastruktūras izmantošanai, līdz pārstrādās rūpniecības izveidei. Finanšu pakalpojumu sektors pašlaik ir nozare, kurā ir visplašākās attiecības ar ārvalstu uzņēmējiem. Tie ir desmitiem tūkstošu uzņēmēju, kas jau vairākus gadus izmanto bankas pakalpojumus. Šīs attiecības var izmantot, lai attīstītu Latvijas reālo ekonomiku," teica bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Vaicāts par ieguvumiem Latvijas sabiedrībai no nerezidentu noguldījumiem, Reinfelds skaidroja, ka liela daļa šīs naudas ir tirdzniecības uzņēmumu norēķinu kontu atlikumi, līdz ar to tā ir ļoti īsa termiņa nauda, un ABLV Bank uztur ļoti augstas likviditātes prasības, un neliels apjoms no šīs naudas var tikt izsniegts kredītos.
"Esam nolēmuši, ka ne vairāk kā 25% no ABLV Bank aktīviem izvietosim kredītos. Pašlaik lielākā daļa, vairāk nekā 75% no mūsu kredītportfeļa, ir Latvijā izsniegtie kredīti. Labāk saprotam tirgu, kur fiziski atrodamies, un arī plānojam turpināt šādā apmērā kreditēt Latvijas ekonomiku. Ja varēsim konkurēt ar lielām organizācijām, kas finansē tirdzniecību, noliktavu atlikumus, preces, kas ir ceļā vai nu ar jūras, vai dzelzceļa transportu, tas tikai veicinās Latvijas loģistikas infrastruktūras izmantošanu. Redzam, kā tiek izmantotas Latvijas ostas, - galvenokārt tās ir eksportpreces, kas nāk no NVS valstīm. Ja mēs šīs preces varēsim finansēt, apjoms augs un mēs būsim pievilcīgāki, un tas rada pievilcīgāku vidi kopumā," teica bankas pārstāvis.
"Ja Latvijas nodokļu likumdošana attīstīsies un būs pievilcīgāka ārvalstu investoriem - gan privātpersonām, gan uzņēmējiem -, tad mēs, izmantojot pašreizējās attiecības ar ārvalstu klientiem, varēsim šeit piesaistīt vairāk investoru, kas varēs ne tikai nekustamos īpašumos ieguldīt, bet plašāk veicināt reālas ekonomikas attīstību, sacīja Reinfelds.
Viņš minēja, ka ir vairākas programmas Šveicē, Lielbritānijā ārvalstu turīgām personām, piedāvājot viņiem pievilcīgu nodokļu režīmu, bet tai pašā laikā prasot, lai reāli uzturas tai valstī, lai tērē savu naudu, lai veido darba vietas tajā valstī, kur viņi dzīvo. "Redzu mūsu Latvijas finanšu nozari kā milzīgu potenciālu turpmākai izaugsmei reālajai ekonomikai, nevis kā draudu," sacīja bankas pārstāvis.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uz jautājumu par ieguvumiem sabiedrībai no nerezidentu naudas piesaistes atbildēja ar salīdzinājumu - kāds sabiedrībai ir labums no kālija sāls pārkraušanas.
"Ir konkrēti loģistikas pakalpojumi, ir ostas, infrastruktūra, kas strādājusi, kas izdarījusi savu darbu. Šajā gadījumā bankas un banku darbinieki, un banku īpašnieki, kas ir ieguldījuši kapitālu, lai tas viss - māja, cilvēki, infrastruktūra - strādā, ir tie, kas no tā iegūst. Nav tā, ka sabiedrība bāž kabatās daļu no dolāriem, kas iziet cauri Latvijai. Tas ir tikai pārkraujamais produkts," uzsvēra Zakulis, piebilstot, ka skaitliski tie ir algās izmaksātie miljoni latu aptuveni 2000 augsti apmaksātiem darbiniekiem, turklāt tās ir legālās algas.