Viņiem piepulcējies kādreizējais finanšu ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kura domas par Latvijā realizēto ekonomisko politiku pēdējā laikā esot mainījušās, jo iekšējās devalvācijas sekas ir izrādījušās pārāk smagas. Ņemot vērā pesimistiskās prognozes par ES ekonomikas nākotni, kas Latvijai sola izredzes saglabāt savu izaugsmi nedaudz virs vidējā, uz drīzu un jūtamu dzīves līmeņa celšanos cerēt nevaram. Ja krīze Eiropā iedragās Latvijas eksportu, argumentu mūsu «veiksmes stāsta» versijai var pietrūkt.
«Latvijas valsts veica virkni ārkārtīgi smagu pasākumu, nodzenot lejā savu ekonomiku tādā apmērā, ka noteikti tiksim ierakstīti ekonomikas vēstures mācību grāmatās, no pretējās iesaistītās puses - banku sektora - nesaņemot nekādu pretimnākšanu,» uzskata R. Zīle. Viņaprāt, valdības realizētajai iekšējai devalvācijai bija alternatīva, ko sākotnēji ieteica Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), - lata devalvācija -, kas «neapšaubāmi radītu lielāku ekonomisko aktivitāti». R. Zīle norāda, ka pirms devalvācijas būtu bijis jāveic ārvalstu kredītu denominēšana latos, lai no lata kursa samazināšanās neciestu kredītņēmēji. «Tādā gadījumā diezin vai būtu noticis IKP kritums par 25% divos gados ar mums labi zināmajām sekām - augsto bezdarbu, milzīgo parādu nastu, daudzu iedzīvotāju atgriešanos nabadzībā un masveida aizbraukšanu uz citām valstīm.»
V. Dombrovskis, kurš par Latvijā realizēto krīzes pārvarēšanu sarakstījis grāmatu, uzskata, ka, devalvējot latu, sekas būtu vēl smagākas. «Latvija bija krīzē, un jebkurš risinājums būtu ar sociālām sekām. Devalvācija problēmu tikai atliktu, nevis risinātu,» uzsvēra premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Darbaspēka aizplūšanu no Latvijas apliecina šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvēja profesora Mihaila Hazana aprēķini par aptuveni 200 000 cilvēku, kas no Latvijas emigrējuši desmit gadu laikā. Pret «veiksmes stāsta» ideju Dienas Biznesā nesen izteicās ASV ekonomists Marks Veisbrots, kritizējot Latvijā realizēto iekšējo devalvāciju un uzsverot, ka pēc tik pamatīga krituma atlabšanai vajadzēja notikt daudz straujāk.
«Esmu skeptisks pret šo «veiksmes stāsta» jēdzienu,» Dienai saka Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. Viņaprāt, pēdējo gadu norises Latvijas ekonomikā sakņojas daudz tālākā pagātnē nekā 2008. gads (kas tiek saistīts ar pārgalvīgiem tēriņiem valsts un privātajā sektorā), un būtiskas «blaknes» Latvijas situācijā ir korupcija un ēnu ekonomika. «Arī tā saucamā buma laikā Latvijā nebija nekāda veiksmes stāsta. Dzīves līmenis pieauga, bet pieauga arī nevienlīdzība.»
Galvenais, kas līdz šim balstījis Latvijas «veiksmes stāstu», ir straujais ražošanas un eksporta pieaugums (+31,4% šā gada deviņos mēnešos). Jāņem vērā, ka lielā mērā tas ir noticis, pateicoties labvēlīgam fonam Latvijai būtiskajos eksporta tirgos (galvenokārt ES), kur tagad sagaidāms patēriņa kritums, tātad arī mazākas iespējas mūsu eksportētājiem. «Izaugsme Eiropā ir apstājusies, un ir jaunas recesijas risks,» vakar paziņoja EK ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns. Eiropas ekonomikā nākamgad gaidāma stagnācija ar minimālu 0,5% izaugsmi.