No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.
Lai palielinātu, spiediet uz attēla!
Kā var nesolīt?
SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis pauda, ka tā sauktās zāļu cenu reformas rezultātā decembra pēdējās nedēļās un janvāra sākumā ir redzams, ka VM “ir gadījies kā tajā vecajā labajā tautas teicienā – gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr”.
Viņš atgādināja, ka 1. janvārī spēkā stājušās izmaiņas normatīvos būtiski mainījušas līdzšinējo kārtību zāļu apgādē un farmaceitisko pakalpojumu sniegšanā visiem Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt “par spīti tam,” ka visa pagājušā gada garumā farmaceitiskās nozares pārstāvji iebilda plānotajām izmaiņām, VM turpināja virzīt normatīvu izmaiņas, kas paredzēja reformas.
Pats pamata deklarētais šo izmaiņu mērķis bija samazināt recepšu medikamentu cenas, taču “ja aiziet uz aptiekām 3. janvārī, realitāte parāda pretēju ainu, ne visas zāļu cenas ir mazinājušās, būtiskai daļai (cenas – red.) ir palielinājušās. Ir radīts haoss farmaceitu darbā, uz ko norāda joprojām neatrisinātās daudzās problēmas, un faktiski ir neskaidrība par medikamentu pieejamību ilgtermiņā,” pauda A. Ērglis, piebilstot, ka jaunā sistēma izraisa neizpratni arī iedzīvotājiem, ko novēro arī aptieku darbinieki – klientiem nav skaidrības par jauno sistēmu, tostarp, piemēram, par to, kādēļ kādam pacientam konkrētajā brīdī nevar izsniegt medikamentus pret recepti.
“Redzot šīs reformas izpildījumu un rezultātu, nāk prātā bēdīgi slavenais politiķu izteiciens “Kā var nesolīt?”. Izskatās, ka veselības ministrs ir nolēmis šo teicienu reanimēt, aizmirstot gan par to, ko tas nozīmēs aptiekām, farmaceitiem un arī iedzīvotājiem. Reālā situācija daudziem būs kā auksta duša, jo ražotāju cenas savu kāpumu turpina, jau tagad ekonomiskā segmenta medikamenti ir kļuvuši dārgāki un lielākā daļa pacientu, kuriem nav nepieciešami dārgākie medikamenti, dienas beigās samaksā vairāk. Mūsu aptiekās biežāk tiek pirktas tieši lētākās recepšu zāles, nevis dārgie medikamenti. Reālais reformas efekts diemžēl ir cenu kāpums virknē kategoriju un arī haoss farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanā, ko nozares uzņēmumiem ir jāspēj saviem spēkiem un resursiem “sakopt”, lai neciestu pacienti, jo nozares uzņēmumiem un farmaceitiem rūp cilvēku veselība un dzīvība.”
Pēc A. Ērgļa paustā, reforma šobrīd vistiešāk negatīvi ietekmē tieši zāļu izplatītājus un aptiekas, kam ir strikti noteikti cenu griesti (kas turklāt bijis arī iepriekš), tajā pašā laikā zāļu ražotājiem šādu cenu griestu būtībā nav. Viņš atklāja, ka zāļu gala cenu veido vairākas komponentes, no kurām zāļu ražotāja noteiktā cena ir vislielākā. Proti, ap 70% medikamenta gala cenā veido ražotāja noteiktā cena, 13% - valsts noteiktais PVN, 12% - aptiekas izmaksas, bet 5% - lieltirgotavas un apgādes izmaksas.
A. Ērglis arī atgādināja, ka Latvijā ir visaugstākais PVN Baltijā kompensējamajiem medikamentiem. Proti, Latvijā tas ir 12%, kamēr Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Savukārt standarta PVN pamatlikme medikamentiem Latvijā ir 21%, Igaunijā – 22%, bet Lietuvā – 21%.. “Faktiski – ja reformas mērķis bija izlīdzināt zāļu cenas visā Baltijā, tad PVN noteikti bija ja ne pirmais, tad viens no soļiem, kam bija jābūt paveiktam līdz šā gada 1. janvārim,” viņš pauda.
Situācija aptiekās kritiska
Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene medijiem atklāja, ka situācija janvāra sākumā aptiekās ir kritiska: “Vēl decembra pēdējās darba dienās saņēmām jaunus līgumus no Nacionālā veselības dienesta (NVD), kas draud ar apjomīgiem sodiem, ja no 1. janvāra būs kāda kļūda. Taču ministrija nerēķinās ar to, ka jaunā sistēma uzreiz nevar būt ideāla un aptiekām ir vajadzīgs laiks pielāgoties un rodas izmaksas. Turklāt mazākajās aptiekās, kurās nav apjomīgu elektronisko sistēmu, pārcenošana visām zālēm ir jāveic manuāli. Tāpēc ir aptiekas, kas janvāra pirmajās dienās var būt pat klientiem slēgtas, lai farmaceiti var šo darbu paveikt un nesaņemtu ministra draudos pieminētos sodus.”
Arī A. Ritene uzsvēra, ka reformas rezultātā ražotāju cenas virknei zāļu ir augušas, īpaši lētāko recepšu zāļu segmentā, bet pacienti prasa ministra solīto samazinājumu un farmaceitiem ir jāuzklausa papildus negācijas. “Pretēji solītajam joprojām nav atrisināts jautājums par PVN farmaceitiskajiem pakalpojumiem, kā arī nav izpildīts uzdevums par jauniem farmaceita pakalpojumiem aptiekās un kritēriju izveidošanu, kurus izmantot jaunās sistēmas ietekmes novērtēšanai uz maziem uzņēmumiem. Vienlaikus ministrija nav arī skaidri atbildējusi, kurš sedz zāļu piegādes izmaksas no lieltirgotavas līdz aptiekai,” viņa norāda.
Ministrija ir pieņēmusi sasteigtus lēmumus - nav ieklausījusies nedz profesionālo organizāciju, nedz arī uzņēmumus pārstāvošo sabiedrisko organizāciju viedoklī. Par lēmumu sekām, visticamāk, atbildīgo valsts pusē nebūs, bet no tā cietīs arī pacienti, uzskata A. Ritene.
Nesedz faktiskās izmaksas
Arī Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas (LNZAA) valdes loceklis Jānis Lībķens uzsvēra, ka šobrīd medikamentu apgādes nozarē valda neziņa. Jaunā sistēma ir pārāk neskaidra un “zaļa”, tādēļ ārvalstu ražotāji, izmantojot sev labvēlīgo situāciju, ka viss ministrijas fokuss bijis vērsts uz aptiekām un apgādes uzņēmumiem, ceļ medikamentu cenas (saskaņā ar ZVA datiem laika periodā no 2024. gada janvāra līdz novembrim ražotāji ir deklarējuši cenu paaugstinājumu 718 zālēm), kas gala cenā patērētājam veido līdz pat 75%. Būtiski samazinātie apgādes uzņēmumu uzcenojumu griesti lielai daļai medikamentu nemaz nesedz faktiskās piegādes izmaksas, turklāt situāciju pasliktina arī 2025.gada budžetā iestrādātie pasākumi, kas akcīzes nodokļa pieauguma degvielai un kurināmajam dēļ ievērojami sadārdzinās transportēšanas un loģistikas pakalpojumus. “Zāļu apgādes uzņēmumi ir tie, kuri ik dienu veic piegādes no savām noliktavām uz aptiekām, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm visā Latvijā. Dienā tiek veikti vairāki tūkstoši tiešo piegāžu, nekavējoties reaģējot arī uz individuāliem pasūtījumiem. Pie esošās sistēmas šādu pakalpojumu līmeni nodrošināt nebūs iespējams, tāpēc aicinām arī aptiekas un ārstniecības iestādes vairāk plānot zāļu pasūtījumus uz priekšu, lai varam no savas puses nodrošināt zāļu piegādi laikā un apjomā,” akcentē J. Lībķens.
Virkne steidzami veicamu darbu
Lai novērstu turpmāku situācijas eskalāciju un nodrošinātu zāļu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem ilgtermiņā, nozares pārstāvji aicina atbildīgo VM un veselības ministru Hosamu Abu Meri steidzami īstenot virkni pasākumu:
- VM nekavējoties virzīt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai aptiekām nebūtu papildu izmaksas, piemērojot samazināto PVN likmi farmaceitiskajiem pakalpojumiem.
- Garantēt vismaz 3 mēnešu pārejas periodu.
- Veikt ražotāju cenu politikas izvērtējumu, publiskot ražotāju cenas un ieviest kontroles mehānismus, lai ieviestu ražotāju uzcenojumu griestus un nepieļautu nepamatotu cenu kāpumu, kas turpinās jau vairākus mēnešus.
- Paplašināt kompensējamo medikamentu grozu, paplašinot diagnožu grupas un medikamentu skaitu.
- Pārskatīt noteiktos maksimālos izmaksu griestus aptiekām un apgādes uzņēmumiem, lai tie segtu reālās izmaksas, paredzot regulāru indeksāciju.
- Jādiferencē apgādes izmaksas dažādiem medikamentiem, ņemot vērā īpašās prasības to uzglabāšanai un pārvadāšanai.
- Novērtēt farmaceita pakalpojumu un noteikt pakalpojuma maksu katrā recepšu zāļu izsniegšanas gadījumā.
- Jāatceļ prasība ražotāju cenas pielīdzināt Lietuvas un Igaunijas līmenim, jo virknē gadījumu šo prasību nav iespēju izpildīt arī pašas valsts piemēroto nodevu dēļ.
- Jāatceļ esošais regulējums par ražotāju cenu piedāvāšanu publiskajos iepirkumos, jo šo prasību nav iespējams nodrošināt, ja ražotājs nepiedalās publiskajā iepirkumā. Jāapsver iespēja noteikt, ka ražotājam ir pienākums zāles kompensācijas sistēma ietvaros izplatīt par zemāku cenu, ja tiek konstatēts, ka publiskajos iepirkumos ražotāja zāļu cena ir zemāka par KZS cenu.
- Samazināt PVN likmi zālēm un paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu.
Farmaceitiskās nozares pārstāvji norāda, ka reformas izstrādes un ieviešanas process ir bijis nepieņemams un attiecīgi prasa tūlītējus risinājumus, lai to labotu, nevis jaunus solījumus. Esošā izpildījumā reforma ne tikai neveicina zāļu cenu samazināšanos ilgtermiņā, bet radījusi pat pretēju efektu un ilgtermiņā apdraudēs arī zāļu kopējo pieejamību Latvijā, kas jau šobrīd ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka argumentētas un konstruktīvas diskusijas vai konsultācijas reformas ieviešanas procesā ar nozari nav bijušas, LNZAA atsevišķi vēl 2024. gada nogalē aicinājusi veselības ministru Hosamu Abu Meri tikties arī klātienē kādā no zāļu apgādes uzņēmumiem, lai ministru iepazīstinātu ar zāļu apgādes procesu Latvijā un apjomīgo, kā arī sarežģīto ikdienas darbu, ko nodrošina nozares uzņēmumi, lai Latvijas pacientiem nodrošinātu zāļu pieejamību no ražotājiem visā pasaulē.