Kā aģentūrai LETA norādīja ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte, diskusijas konsīlijā bijušas karstas un konstruktīvas, vienlaikus dažbrīd dalībnieki novirzījušies no tēmas, aizstāvot cīņu pret vardarbību, nesaistot to ar pašu konvenciju. Konsīlijā izteiktas bija divu pretstāvošas puses, kurā viena puse konvencijas ieviešanai riskus nesaskatīja, taču otra norādīja uz potenciālām negatīvām sekām ieviešot konvenciju.
Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultātes profesore Kristīne Dupate skaidroja, ka nesaskata sabiedrībā aktualizētos citu pušu riskus attiecībā uz konvencijas ratifikāciju. Savukārt LU asociētā profesore bibliskajā teoloģijā Dace Balode uzsvēra, ka pati konvencijas ieviešana neko nemainīs jautājumā par vardarbības apkarošanu, jo svarīga ir cilvēku attieksme pret vardarbību un likumu ievērošana. Arī Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji ziņoja, ka gatavojoties konvencijas ieviešanai jau tikuši izstrādāti un ieviesti daudzi likumi.
Konvencijas pretinieki, kuru vidū bija, piemēram, Latvijas Romas katoļu baznīcas metropolīts Zbigņevs Stankēvičs un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL), norādīja, ka konvencijas ieviešana jāatliek līdz brīdim, kamēr sabiedrībai pietiekami nav izskaidrota konvencijas būtība un precīzāk iztulkoti konvencijā ietvertie jēdzieni, kā piemēru minot jēdzienu "sociālais dzimums".
Konsīlijā tika analizēta saistībā ar diviem procesiem - vardarbību un līdztiesību/vienlīdzību ikdienā.
Eksperti meklēja atbildes uz tādiem jautājumiem kā, vai Stambulas konvencija ir tikai par dzimumu līdztiesību un kādas jomas tā ietekmē. Eksperti diskutēja, kas ir vardarbība un līdztiesība/vienlīdzība ikdienā, kā tās izpaužas, un kā mazināt vai nepieļaut vardarbību. Tāpat eksperti sprieda, kas notiktu, ja Latvija neratificētu Stambulas konvenciju.
Konsīlija rezultāti tiks apkopoti "Konsīlija slēdzienā".
Jau ziņots, ka pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts, ka konvencijas ratificēšana liks ieviest sociālā dzimuma konstrukciju, to viņš iepriekš pauda intervijā Latvijas Televīzijai. Ministra ieskatā, konvencijas ratificēšana uzliek valstīm par pienākumu mainīt izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un citas jomas, kas ir nacionālo valstu kompetence.
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) uzskata, ka pret konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams, bet Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu.
ļuļa
trīne
melnais humors