Gan Krievijas televīzijas kanālu plašā pieejamība Latvijā, gan Krievijas finansēto informācijas resursu klātbūtne Latvijas mediju vidē pārskata periodā ļāva Krievijai nodrošināt, ka Latvijas informatīvajā telpā ir plaši pieejama informācija, kuras primārais uzdevums ir nevis ziņot par norisēm Latvijā un starptautiskajā vidē, bet publiskās diskusijas par notiekošo vietējā, reģionālajā un starptautiskajā politikā mērķtiecīgi virzīt Krievijas ģeopolitiskajām interesēm atbilstošā virzienā.
DP vērtējumā Krievija ir izveidojusi vairākas mediju un informācijas resursu platformas, ar kuru starpniecību tā ir spējīga nodrošināt savām ārpolitikas interesēm atbilstošu vēstījumu un ziņu rāmējumu cirkulāciju Latvijas informatīvajā telpā.
"Minētie Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu uzdevumi ir institucionalizēti vairākos Krievijas stratēģiskās plānošanas dokumentos, tostarp 2016. gada nogalē pieņemtajā Krievijas Informatīvās drošības doktrīnā. Tajā Krievija informatīvo telpu ir definējusi iespējami plaši, to identificējot kā informācijas, informācijas sistēmu, interneta portālu, saziņas tīklu, informācijas tehnoloģiju un subjektu, kuru darbība ir saistīta ar informācijas apstrādi, attīstību un izmantošanu, kopumu," norāda DP.
Doktrīnā Krievija ir identificējusi vairākus draudus informatīvās telpas drošībai. Par vienu no šādiem draudiem ir atzīta ārvalstīs strādājošo Krievijas žurnālistu "diskriminācija", kā rezultātā tiek "ierobežota viņu profesionālā darbība". Savukārt par Krievijas vienu no stratēģiskajiem mērķiem informatīvās telpas nostiprināšanā ir nosaukta "informatīvi psiholoģisko pasākumu, tajā skaitā tādu pasākumu, kuru mērķis ir graut ar Dzimtenes aizsardzību saistītos vēsturiskos pamatus un patriotiskās tradīcijas, neitralizācija", kā arī "pret tradicionālajām krievu garīgi morālajām vērtībām vērstu informatīvo pasākumu neitralizācija".
Tādējādi, pamatojoties uz it kā esošo apdraudējumu informatīvās telpas drošībai, Krievija ir radījusi priekšnoteikumus propagandas kampaņu organizēšanai ārvalstīs, kur tā saskata draudus minētajām "vērtībām".
Tāpat pagājušā gada nogalē Krievija arī jaunajā ārpolitikas koncepcijā nostiprināja mediju un informatīvās ietekmes instrumentu izmantošanu ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Minētajā koncepcijā ir norādīts, ka Krievija attīstīs pati savus pasākumus ārvalstu auditoriju ietekmēšanai, kā arī starptautiskajā informatīvajā telpā veicinās krievu valodā raidošo mediju darbību, nodrošinot tiem nepieciešamo valdības atbalstu. Līdz ar to Krievijas valdības finansēto vai citādi atbalstīto informācijas resursu (piemēram, Krievijas informācijas aģentūras Rossiya Segodnya veidotās multimediju platformas Sputnik Latvijas versija) darbība arī Latvijā ir jāvērtē kontekstā ar Krievijas ārpolitiskajiem mērķiem un kā instruments šo mērķu sasniegšanā, nevis kā patstāvīgi mediju produkti.
2016. gadā Krievijas informatīvās ietekmes kampaņu rezultātā Latvijas informatīvā telpa sistemātiski tika piepildīta ar Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošiem vēstījumiem un ziņu rāmējumiem.
Krievijas finansēto un Krieviju atbalstošo informācijas resursu saturā tika identificēti vairāki vēstījumi, kuru mērķis bija piesātināt Latvijas informatīvo telpu ar Krievijai izdevīgām interpretācijām gan par Latvijas iekšpolitiskajām norisēm, gan starptautisko politiku, gan jo īpaši – aizsardzības politiku un NATO aizsardzības pasākumiem Baltijas valstīs. Arī 2016. gadā Krievijas informatīvo ietekmi Latvijā sekmējošie informācijas resursi notikumu atainojumu pielāgoja dažādiem vēstījumiem:
- Latvija ir NATO un ASV marionete, kas var tikt izmantota kā platforma uzbrukumam pret Krieviju, un tāpēc Krievija ir tiesīga īstenot visus nepieciešamos pasākumus sevis aizstāvībai;
- Latvija ir neizdevusies, nejauša valsts, kas nespēj apmierināt savu iedzīvotāju vēlmes un vajadzības;
- Latvijā novērojama fašisma atdzimšana, un aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju tiecas atbalstīt šo ideoloģiju;
- Latvijā valda etnokrātisks režīms ar revanšistisku attieksmi pret Latvijā dzīvojošajiem etniskajiem krieviem, kuru tiesības Latvijā tiek būtiski ierobežotas;
- Latvijas tautsaimniecības attīstība, kā arī politiskā stabilitāte ir atkarīga no labām attiecībām ar Krieviju, kas ir uzskatāma par pasaules vienu no lielvarām un galveno reģionālās drošības garantu;
- Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar Krieviju, un PSRS sniegtais ieguldījums Latvijas ekonomiskajā attīstībā ir tam pierādījums.
Latvijā darbu turpina vairāki informācijas resursi, kuru darbība tika finansēta un koordinēta no Krievijas vai kuri aktīvi centās Latvijas informatīvajā telpā nostiprināt iepriekš minētos Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošus vēstījumus un ziņu rāmējumus. Par šādiem informācijas resursiem uzskatāmi gan Latvijā plaši pieejamie Krievijas televīzijas kanāli, gan Krievijas mērķtiecīgi veidotās interneta platformas, tostarp, Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras Rossiya Segodnya veidotās multimediju platformas Sputnik Latvijas versija, interneta vietne Baltnews.lv un radio stacija Autoradio, kas pārraidīja arī Radio Sputnik saturu.
Turklāt pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā popularitātes pieaugumu piedzīvoja vairāki interneta portāli jeb tā dēvētie klikšķu portāli, kuri nav reģistrēti kā masu mediji, bet mēģina iekarot reklāmas tirgu, savā saturā iekļaujot provokatīvu, tendenciozu un sagrozītu informāciju, tādējādi cenšoties piesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības uzmanību. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka par šo portālu izveidi ir atbildīgas dažāda profila personas, tostarp personas, kuras iepriekš darbojušās Latvijas mediju vidē, kā arī publiskajā telpā iepriekš nezināmi cilvēki.
Šādu vietņu saturā galvenokārt tika pārpublicēta informācija no Latvijas ziņu portāliem, bieži koncentrējoties uz dažāda rakstura notikumiem Rīgā, atgādina DP. To darbības rezultātā Latvijas informatīvā telpa tiek piepildīta ar negācijās un sagrozītā informācijā balstītiem materiāliem par norisēm Latvijas politikā, ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē. Portālu satura veidotāji, izvēloties atsevišķus notikumus un ziņas, piešķīra akcentus un konstruēja versijas par politikas un ekonomikas jomas aktualitātēm, kas galvenokārt saistītas ar neveiksmēm vai neizdošanos kādā jomā, bieži pārspīlējot to apmēru. Pārskata periodā informācijas izkārtojums tendenciozi tika virzīts, lai demonstrētu, cik daudz un dažādas nelikumības, pārkāpumi, krīzes un neveiksmes notiek Latvijā.
Pēc šādām darba metodēm strādājošo interneta vietņu saturā iekļautie vēstījumi ir kļuvuši par Krievijas finansēto un Krieviju atbalstošo informācijas resursu izplatītā satura pamatā esošo vēstījumu turpinājumu latviešu valodas informācijas resursos. Tā rezultātā Krievijas propagandas mērķiem veidotie vēstījumi par Latviju "ieplūst" arī latviešu valodas informācijas resursos un sasniedz auditorijas daļu, kas patērē latviešu valodas informācijas resursus.
"Šādu vietņu darba metodes, izmantojot nepatiesu, manipulatīvu un zemas kvalitātes saturu, pierādījušas savu efektivitāti, piesaistot plašu iedzīvotāju, īpaši jauniešu auditorijas, uzmanību. Šis apstāklis skaidri pierāda, ka līdz ar sociālo tīklu un interneta resursu lomas pieaugumu būtiski palielinās sabiedrības medijpratības nozīme," uzsver DP.
Apkopojot šos vērojumus, DP secina, ka aizvadītā gada nogalē pieņemtās Krievijas Informatīvās drošības doktrīna un ārpolitikas koncepcija ir pierādījums, ka Krievija ir gatava izmantot visus iespējamos informatīvās ietekmes instrumentus, lai nodrošinātu savu ārpolitisko mērķu realizāciju.
Tādējādi var prognozēt, ka arī turpmāk Latvijas informatīvā telpa būs pakļauta Krievijas propagandas kampaņu spiedienam, kuru uzdevums būs ietekmēt gan sabiedrisko domu un lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā, gan radīt šķietamu attaisnojumu Krievijas agresīvajai ārpolitikai.
Krievijas finansēto un Krieviju atbalstošo informācijas resursu klātbūtne Latvijas informatīvajā telpā nodrošināja, ka aizvadītā gada laikā Latvijas informatīvā telpa tika piesātināta ar Krievijai izdevīgām interpretācijām gan par Latvijas iekšpolitiskajām norisēm, gan starptautisko politiku, gan jo īpaši aizsardzības politiku un NATO aizsardzības pasākumiem Baltijas valstīs.
Krievijas stratēģiskās plānošanas dokumenti, kuros tiek runāts par informatīvās ietekmes izmantošanu ārpolitisku mērķu izpildē, kā arī Krievijas finansēto un Krieviju atbalstošo informācijas resursu darba metodes ļauj prognozēt, ka nākotnē pieaugs Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi pret Latviju. Ar to starpniecību var tikt izvērsti mēģinājumi ietekmēt arī gaidāmo pašvaldību vēlēšanu norisi.
Katram no minētajiem Krievijas finansētajiem un Krieviju atbalstošajiem informācijas resursiem ir uzticēta sava unikālā funkcija Latvijas informatīvās telpas ietekmēšanai atbilstoši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm. "Nosedzot" dažādas auditorijas atkarībā no tās mediju patēriņa paradumiem vai uzskatiem, Krievijas propagandas kampaņu rezultātā Latvijas informatīvā telpa var kļūt ievainojama, kas ilgtermiņā radīs riskus Latvijas nacionālajai drošībai.
Krievijas intensīvās propaganda kampaņas kopā ar tā dēvēto klikšķu portālu strauji iegūto popularitāti Latvijas sabiedrībā apliecina nepieciešamību pēc konsekventiem pasākumiem Latvijas informatīvās telpas drošības garantēšanā, kā arī politiskajām un sabiedriskajām iniciatīvām, kuru uzdevums būtu celt sabiedrības medijpratības līmeni. Izglītota un zinoša sabiedrība ir iedarbīgākais instruments ārvalstu propagandas kampaņu ietekmes mazināšanai un galvenais Latvijas informatīvās telpas drošības garants.
latvietis
Es
TrollisJT