"Situācija nav laba, tā ir slikta. Ja runā par pārstādi, Latvijas kvota ir viena daļa no visas Baltijas jūras, un mēs varam pirkt izejvielas no zviedriem vai poļiem. To arī darīsim, bet tas viennozīmīgi sadārdzinās produkcijas cenu," vērtēja Šmits. Viņš skaidroja, ka Latvijas uzņēmumi būs spiesti pasūtīt izejvielas no citam valstīm, bet tas ir dārgāk, un attiecīgi pieaugs arī cena.
Viņš pauda viedokli, ka pašreizējā situācijā, kad izejvielas - brētliņu un reņģu - apjoms tiek samazināts, ir jādomā, kā to izmantot maksimāli efektīvi, un valdībai un nozarei ir jādomā, kā no atlikušā zivju resursa iegūt maksimāli daudz naudas. Patlaban zivis bieži tiekot pārdotas tālāk jēlas vai saldētas, bet, pēc Šmita teiktā, lielāks ieguvums būtu, ražojot šprotes, kas jau tiek darīts, vai arī kādu augstāka līmeņa produkciju.
"Viena no mūsu priekšrocībām vienmēr bijusi tā, ka taisām "Premium" segmenta produkciju ar augstu kvalitāti, un to var izdarīt no svaigas izejvielas," teica Šmits un atzina, ka līdz ar ES lēmumu būs deficīta pazīmes.
Viņu arī tracinot Eiropas Komisijas (EK) nodarbošanās ar, viņaprāt, populismu. Proti, tad, kad zinātnieki saka, ka kāda kvota jāsamazina, EK tam sekojot vienmēr un piedāvājot pat vēl krasākus samazinājumus, turpretī, kad zinātnieki iesaka kvotas palielināt, EK to noraida. Kā stāstīja Šmits, tas attiecas, piemēram, uz mencu, kuras nozvejas kvotu zinātnieki rosinājuši paaugstināt par gandrīz 50%.
Asociācijas vadītāja skatījumā EK, neļaujot nozvejot mencas nepieciešamajā apjomā, savā ziņā pati radījusi pašreizējo situāciju, kad krīt brētliņu līmenis, jo mencas ēd brētliņas un reņģes. "Kad neļauj izšaut vilkus, iet bojā jēri," skaidroja Šmits.
"Šis ir piemērs, kā pati EK un jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki ievērojusi nevis likumu un taisnību, bet rīkojusies populistiski un selektīvi - vienā brīdī zinātniekos klausoties, citā - nē," vērtēja asociācijas vadītājs.
Viņš arī uzsvēra, ka patlaban ir aktuāls par to, cik lielā mērā var uzticēties zinātniekiem. Kā piemēru Šmits minēja situāciju ar mencām. Proti, pirms aptuveni pieciem gadiem tika paziņots, ka mencas Baltijas jūrā gandrīz izmirušas, un, lai tās glābtu, izskanēja ierosinājums pārtraukt to nozveju. Četrus gadus vēlāk zinātnieki piedāvā palielināt mencu nozveju par teju 50%.
"Risks ir tāds, ka atkal tiks griezti kuģi, bet tad, kad izrādīsies, ka zinātnieki ir kļūdījušies, vairs nebūs kuģu un kapacitātes nozvejot apjomu, kas mums pienākas," norādīja Šmits. Viņš atzina, ka Latvijā nozvejas kapacitāte vēl ir, bet mencu pārstādes vairs faktiski nav, jo uzņēmēji ņēmuši vērā kādreizējos paziņojumus par mencām. Patlaban mencas tiek ķertas, saldētas un sūtītas uz kādu citu valsti pārstrādei.
Vaicāts, vai šis jautājums netiek aktualizēts ES līmenī, viņš norādīja, ka valstis par to runā, taču pretējās pusēs ir zinātnieki "baltā uzsvārcī" un nozares pārstāvji, kas automātiski ir "sliktie", jo vēlas noķert zivi.
Jau ziņots, ka vakar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome Luksemburgā pieņēma regulu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2012.gadā, kas pēc EK ierosinājuma ievērojami samazina vairāku zivju sugu nozvejas apjomu Latvijai un citām Baltijas jūras valstīm.
Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes lēmumu brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā samazinājums 2012.gadā būs 22%. sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 26%. Reņģu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī samazinājums būs par 16% sākotnēji iecerētā 21% vietā.
Reņģu nozveju Baltijas jūras centrālajā daļā paredzēts samazināt par 27% sākotnējo 33% vietā, lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā tiks samazināta par 51% sākotnējo 79% vietā.
Zvejas dienu skaitu mencu zvejā Baltijas jūrā paredzēts saglabāt 2011.gada līmenī, bet atļaut zvejas dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja kādam pietrūkst zvejas dienu, bet kāds līdz noteiktajam limitam tās neizmanto.
Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā palielinātas par 15%, Baltijas jūras rietumu daļā - par 13%.
Latvija uzskata, ka mencu zvejas iespēju palielinājumi nevar atsvērt tos samazinājumus, kas ietekmēs brētliņu un reņģu zvejniekus, kā arī zivju konservu ražotājus, kuri izmanto minēto zivju izejvielas.