ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone pauda, ka ministrijas budžeta palielinājums 2025.gadā nebūs liels, bet ir saistīts ar ES politikas instrumentu īstenošanu un finansējuma izmantošanu. Nākamajā gadā, salīdzinot ar 2024.gadu, ZM kopējais budžets palielināsies par 2,8%, bet ministrijas budžets pamatfunkciju īstenošanai saglabājies pagājušā gada plānoto izdevumu līmenī.
Pamatfunkciju nodrošināšanai atvēlētajā finansējumā ietilpst visu ZM padotības iestāžu funkciju nodrošināšana, tostarp iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku, pārtikas drošību, uzraudzību un kontroli, kā arī Valsts augu aizsardzības dienesta aktualitāšu rīkošana un citi pasākumi.
No kopējā finansējuma 766 miljoni eiro jeb 88% no kopējā ministrijas budžeta paredzēti nozares uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, kas saistās ar lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanu. Savukārt 57,6 miljoni eiro paredzēti dabas resursu saglabāšanai, kas veido 7% no kopējā ZM budžeta.
Tāpat 25,6 miljoni eiro jeb 3% no kopējā ministrijas budžeta paredzēti pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma, pārtikas higiēnas un kvalitātes, dzīvnieku veselības, veterināro zāļu drošuma, dzīvnieku labturības un aizsardzības nodrošināšanai, ko nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), 13,2 miljoni eiro novirzīti cilvēkresursu un pētījumu attīstības veicināšanai, kas veido 1% no kopējā ZM budžeta, kā arī 12,1 miljons eiro novirzīts nozaru vadībai un politikas plānošanai, kas veido 1% no ZM budžeta.
ZM Stratēģijas analīzes nodaļas Departamenta direktora vietnieks Jānis Šnakšis minēja, ka Bulduru tehnikumam un Malnavas koledžai budžets nākamgad nemainīsies, bet, meklējot tām novirzītos 50 miljonus eiro, nedaudz samazināts finansējums citām izglītības iestādēm.
Tāpat šogad sākta lauksaimniecības un meža nozares valsts pētījumu programma, kuru nākamgad plānots turpināt un tai paredzēti četri miljoni eiro. Programma ietver dažādus ministrijas definētus uzdevumus un tajā īsteno un pēta ministrijas vajadzības politikas veidošanai, tostarp saistībā ar pielāgošanos zaļajam kursam un citām vajadzībām.
Tāpat Jansone norādīja, ka pēdējos gados neviens no ministrijas virzītajiem prioritārajiem pasākumiem nav atbalstīts Finanšu ministrijā, tāpēc ZM mēģina visus būtiskākos pasākumus īstenot ar esošo finansējumu un piesaistot ES finansējumu.
ZM pārstāve arī minēja, ka no 2018.gada līdz 2025.gadam ZM resorā kopā samazinātas 249 plānotās amata vietas, savukārt 2025.gadā būs par 95 amata vietām mazāk nekā 2024.gadā. Ministrijā arī šobrīd veic reorganizāciju, kā arī Lauksaimniecības datu centra (LDC) likvidāciju, to integrējot Lauku atbalsta dienestā un samazinot amata vietas par 18 vietām, no kurām šobrīd aizņemtas ir 11.
Viņa atzīmēja, ka būtiskākās izmaiņas nākamā gada budžetā paredz pārskatīt maksas pakalpojumu cenrādi PVD un Valsts meža dienesta (VMD) sniegtajiem pakalpojumiem, ņemot vērā inflācijas ietekmi.
Jansone par būtiskāko prioritāti ministrijai nākamā gada budžetā izcēla uzņēmējdarbības veicināšanu, kuras pamatā izmantos Eiropas finansējumu. Uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi iekļauj 80 dažāda veida programmas, kas vērstas uz uzņēmējdarbības stiprināšanu laukos, tostarp investīcijas zaļā kursa mērķa sasniegšanai un jauno tehnoloģiju ieviešanai, saimniecībām kļūstot efektīvākām un dzīvotspējīgākām, kā arī administratīvā sloga mazināšanu un atskaitīšanās procesu digitalizēšanu.