ZM Preses un sabiedrisko attiecībā nodaļā norādīja, ka ZM atzīst, ka ir sarežģīti īsā laika sprīdī izstrādāt normatīvo regulējumu pēkšņām un negaidītām situācijām, kurās ir jāreaģē operatīvi īsā laikā, jo palīdzību grūtībās nonākušajiem lauksaimniekiem ir nepieciešams sniegt bez kavēšanās.
Taču ZM nevar piekrist VK izteiktajam viedoklim, ka ministrija nebija noteikusi skaidri definētus kompensācijas piešķiršanas nosacījumus. "Saņemt kompensāciju varēja tikai un vienīgi par lauksaimniecības kultūraugu sējumiem vai stādījumiem, vai sagatavoto sienu, kas ilgstošo lietavu un to izraisīto plūdu dēļ bija gājuši bojā, un šis kritērijs visiem bija skaidrs, jo tikai šādas platības varēja pieteikt kompensāciju saņemšanai. Ja persona izvēlējās novākt ražu, tai nebija tiesību saņemt kompensāciju, jo šādā gadījumā raža nebija gājusi bojā. Ņemot vērā, ka jebkurai personai ir tiesības atsaukt atbalsta iesniegumus, ministrija uzskata, ka par šādu iespēju nav atsevišķi jāinformē lauksaimnieki arī šajā konkrētajā atbalsta piešķiršanas gadījumā. Tie lauksaimnieki, kas tomēr izvēlējās ražu novākt, atsauca informācijas veidlapas, pirms viņiem tika izmaksāta kompensācija," norāda ZM.
ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā arī atgādināja, ka valsts atbalsta izmaksas kontroļu mehānismi ir noteikti Eiropas Savienības (ES) un nacionālajos tiesību aktos, kas tieši piemērojami vispārējā kārtībā administrējot atbalstu, tai skaitā izmaksātās kompensācijas, tādēļ nav nepieciešams tos noteikt atsevišķā normatīvajā aktā.
Plūdu kompensāciju piešķiršanas gadījumā ZM ārkārtējās situācijas apzināšanai noteica, ka visas iesniegtajās informācijas veidlapās norādītās platības ir 100% jāpārbauda pirms kompensācijas piešķiršanas. Tieši šī iemesla dēļ informācijas veidlapā bija norādīts, ka lauksaimnieks nedrīkst apstrādāt plūdos bojā gājušos laukus, kas pieteikti apsekošanai, pirms Lauku atbalsta dienesta vai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra darbinieks nav apsekojis laukus. Pēc apsekošanas, tiklīdz tas bija iespējams, lauksaimnieki varēja sākt apstrādāt laukus, jo lauki bija jāsagatavo nākamā gada ražas ieguvei.
Komentējot VK ieteikumus turpmāk izvērtēt nepieciešamību precizēt tiesību aktus, definējot skaidrus atbalsta izmaksas nosacījumus un izvērtēt, vai nosakot izmaksājamā atbalsta apjomu, nepastāv risks pārkāpt noteiktos atbalsta intensitātes kritērijus, ZM norādīja, ka visām ārkārtējām situācijām nav izstrādāts vienots normatīvais akts, līdz ar to tas nav jāprecizē. "Jāņem vērā, ka ārkārtējo situāciju iepriekš nevar paredzēt ne kad tā notiks, ne arī kādas būs tās sekas. Līdz ar to ZM nevar iepriekš izstrādāt un precizēt tiesību aktus," uzsvēra ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā.
Jau ziņots, ka VK revīzijā nav varējusi iegūt pietiekamus pierādījumus, vai piešķirtie līdzekļi kompensācijām primāro produktu ražotājiem zaudējumu daļējai kompensēšanai par pagājušā gada augusta lietavās un plūdos bojā gājušo sējumu, stādījumu kultūrām, sienu un šo izmaksu administrēšanai ir izmaksāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. VK revīzijā teikts, ka ZM nenoteica skaidri definētus kompensācijas piešķiršanas nosacījumus, ja kompensācijas saņēmējs izlemj ražu daļēji novākt, un kādas sankcijas piemēro, ja kompensācijas saņēmējs nebūs atsaucis pieteikumu. Tā rezultātā ZM apstiprinātie kompensāciju piešķiršanas nosacījumi nebija izprotami ne kompensāciju saņēmējiem, ne LAD un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centram, kas veica pārbaudes pirms kompensāciju izmaksas.
Tāpat VK norāda, ka sākotnēji ZM nebija paredzējusi pēcpārbaudes, lai pārliecinātos par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu atbilstoši mērķim. Pēcpārbaudes sākās tikai pērn decembrī, kad meteoroloģisko apstākļu dēļ un saistībā ar nepieciešamību laukus sagatavot jaunajai ražai nebija iespējams pārliecināties, vai iepriekšējā gada raža ir gājusi bojā. Tāpēc pēcpārbaudes nevarēja sniegt pārliecību, vai attiecīgajā gadījumā kompensāciju izmaksa ir bijusi pamatota.
VK ieskatā ir apšaubāma pēcpārbaudēm piemērotā metode, jo tā nebija balstīta uz risku izvērtējuma pamata. Turklāt LAD pēcpārbaudēs ir pārbaudījis tikai 1,6% no 2933 kompensāciju saņēmējiem, kas nerada pārliecību, ka LAD pastāvēja iespēja konstatēt visu nepamatoti izmaksāto kompensāciju apjomu. VK arī konstatējusi, ka LAD pēc valdības akcepta kompensāciju izmaksai, atklājot un labojot neatbilstības kompensāciju aprēķiniem, trīs klientiem atbilstoši plūdu radītajiem zaudējumiem izmaksāja kompensācijās par 7335 eiro vairāk. Savukārt sešiem lauksaimniekiem par 14 198 eiro mazāk, jo lauksaimnieki dažos laukos novāca ražu pēc informācijas sagatavošanas valdības sēdei. Papildus tam LAD iekšējo kontroles procedūru trūkuma rezultātā, kļūdaini ievadot datus, ir normatīvajiem aktiem neatbilstoši izmaksājis kompensāciju vismaz 148 824 eiro apmērā.