Gavrilova norāda, ka tāpat vairākās vietās purvainajos apvidos uzstādīti žoga peldošie balsti jeb pontoni astoņu kilometru garumā.
Savukārt atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās un pontoni 15 kilometru garumā efektīvākai valsts līdzekļu izmantošanai tiks izbūvēti atbilstoši valdībā apstiprinātajā termiņā - līdz nākamā gada oktobra beigām.
Lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves terminus, būvniecības darbi tika sadalīti 18 darbu daļās un tie notika paralēli kopš šī gada aprīļa. Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem - SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", SIA "Nordes būve", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company (BCC)" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".
Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žoga izbūvi 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) norāda, ka valdības deklarācijā iekļautā apņemšanās līdz šī gada nogalei pabeigt žoga būvniecību kā uz Baltkrievijas, tā Krievijas robežas ir izpildīta, jo darbi ir veikti profesionāli, noteiktajos termiņos un ievērojot būvdarbu augsto prioritāti kā Latvijas, tā Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas nostiprināšanai.
Viņš norāda, ka Latvijai līdzās atrodas divi autoritāri režīmi, kas pret Latviju un ES izvērš pastāvīgus, naidīgus hibrīduzbrukumus. "Līdz ar mūsdienīgi izbūvētu fizisku robežžogu esam ielikuši stingrus pamatus mūsu kolektīvajā drošībā. Nākamais solis, pie kā jau strādājam, ir austrumu robežas aprīkošana ar viedo infrastruktūru, un te būtisks pienesums ir gada nogalē Eiropas Komisijas (ES) papildu piešķirtie 17 miljoni eiro, kas gan padarīs Latvijas ārējo robežu ar Krieviju drošāku, gan palīdzēs Valsts robežsardzei strādāt vēl efektīvāk," uzsver Kozlovskis.
Trūkstošā Latvijas-Krievijas robežžoga izbūves darbi VNĪ vadībā tiek veikti kopš šā gada aprīļa. Iepriekš uz Latvijas-Krievijas robežas SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" izbūvēja 99 kilometrus žoga, līdz 2019.gadā darbi tika apturēti. Saskaņā ar VNĪ panākto vienošanos ar "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate" šajā posmā 99 kilometru garumā kopš novembra būvuzņēmējs veic iepriekš izbūvētā robežžoga un infrastruktūras (četri iekaramie trošu tilti, patruļtakas) konstatēto nepilnību novēršanu. Minētos darbus "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" veic bez papildu finansējuma. Arī šie darbi tiks pabeigti līdz nākamā gada oktobra beigām.
VNĪ 2023.gada vasarā saņēma uzdevumu vadīt, īstenot un uzraudzīt arī ES ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi 283,6 kilometru garumā ar Krieviju, kur VNĪ veic nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus un kontrolē paveikto. Tāpat 2021.gada rudenī tika noteikts, ka VNĪ vada, īsteno un uzrauga ārējās robežas ar Baltkrieviju infrastruktūras izbūvi, kur žoga izbūve tika pabeigta šogad jūlijā un infrastruktūras izbūve tiks pabeigta tuvākās nedēļas laikā.
Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā, par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS "Latvijas valsts meži", savukārt Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju - Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akciju īpašniece ir Latvijas valsts, valsts kapitāla daļu turētājs ir Finanšu ministrija.