Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi.
Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.
Gulbis skaidroja, ka veicot ekspertīzi viņš veicis arī daudzus aprēķinus, kas gala atzinumā netika iekļauti, norādot, ka šāda prakse ir izplatīta, tostarp, arī lietā piesaistītie eksperti vairākos savos atzinumos nav iekļāvuši visus savus aprēķinus. Viņš uzsvēra, ka nevienā ekspertīzē nav atklāts, ka viņš būtu pieļāvis kaut vienu kļūdu savos aprēķinos.
Būveksperts atkārtoti uzsvēra, ka, veicot ekspertīzi, viņam nebija iespējas ietekmēt apstākļus, kas noveda pie traģēdijas. Viņš skaidroja, ka vienīgais, ko būveksperts var izdarīt pirms būvprojekta iesniegšanas Būvvaldē ir pārbaudīt vai būvprojekts ir iespējams ģeometriski un pēc slodzēm. Gulbis norādīja, ka nav iespējams paredzēt kā šis būvprojekts tiks pēc tam realizēts.
"Es tikai rekomendēju būvprojektu, par kuru sniedzu atzinumu, nevis apgalvoju, ka viss, kas tajā tiks izdarīts pēc tam būs pareizi," tiesai norādīja Gulbis.
Gulbis uzsvēra, ka 2009. gada rudenī viņš nevarēja paredzēt kāda būs jumta faktiskā masa uz kolonām un kopnēm, tostarp, vai uz jumta notiks vai nenotiks apzaļumošanas darbi. Tāpat būveksperts norādīja, ka viņam nebija iespējams kontrolēt to, vai kopne paliks nedalīta kā viņam uzrādītajā projekta variantā.
Komentējot traģēdiju izraisījušo savienojuma mezglu, Gulbis norādīja, ka tas tika projektēts SIA Vikom Industry tajā daļā, kur vēl nebija uzdots projektēt 2009. gada novembrī, kad viņš veica ekspertīzi. Būveksperts vērsa tiesas uzmanību uz faktu, ka kopnes risinājums būvēšanas laikā tika mainīts piecas reizes un pēdējā versija tika izgatavota 2010. gada 28.-30. decembrī. Gulbis arī sacīja, ka, veicot būvekspertīzi, viņš neuzņēmās nekādus tiesiskus pienākumus uzraudzīt visu būvprojektu, vai periodiski interesēties par tā gaitu.
Savu iesaistīšanos projektā Gulbis skaidroja, ar to, ka 2009. gadā pie viņa vērsās apsūdzētais Ivars Sergets, lūdzot veikt būvekspertīzi topošajam projektam Priedaines ielā 20. Būveksperts tiesai norādīja, ka atzinumu sagatavoja pats Sergets, bet Gulbis to parakstīja tikai pēc tam, kad rūpīgi bija pārbaudījis visus viņam pieejamos faktus. Gulbis tiesai arī norādīja, ka šāda prakse, kad atzinumu sagatavo pasūtītājs ir ierasta norma būvniecības jomā.
Viņš arī uzsvēra, ka faktiski ēka, par kuru viņš sniedza ekspertīzes atzinumu, netika uzbūvēta, jo pēc tam projektā tika veiktas radikālas izmaiņas, piemēram, vienotās kopnes vietā tika izmantota dalītā kopne.
Apsūdzētais tiesai savas liecības iesniedza rakstveidā, tās arī nolasot. Viņš, tāpat kā apsūdzētais Ivars Sergets, izvēlējās izmantot savas tiesības neatbildēt uz jautājumiem, tiesai skaidrojot, ka jau pirmstiesas procesā ir sniedzis plašas liecības un nevēlās kavēt tiesas laiku atbildot uz jau atbildētiem jautājumiem.
Prokuratūra tiesai lūdza pasludināt sēdē pārtraukumu līdz 23. oktobrim plkst. 10, lai varētu iepazīties ar Gulbja sniegtajām liecībām un salīdzināt tās ar viņa sacīto pirmstiesas procesā. Tiesa šo lūgumu apmierināja.
Iepriekšējā tiesas sēdē 16. oktobrī liecības sniedza sagruvušā lielveikala būvinženieris Sergets, kurš pauda, ka Maxima jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un citi iemesli.
Gaitiņu Tenis
Taisnība
Scorseze