Kā novēroja biznesa portāls Nozare.lv, šī frāze, kuru izmeta izdevniecības Dienas žurnāli galvenā redaktore un direktore Inga Gorbunova, kurai piebalsoja izdevniecības Rīgas Viļņi galvenais redaktors Ainis Saulītis, tika tiražēta īso vēstījumu sociālajā tīklā Twitter un no zāles pat atskanēja sauciens, "lai nosauc abus", kas šādas summas nopelna.
Konferencē "Latvijas mediju nākotne - izaicinājumu un attīstība iespējas", piedaloties vairāk nekā 50 mediju darbiniekiem, visās dažādu nozaru pārstāvju diskusijās dalībnieki atgriezās pie naudas un mainīgo mediju biznesa modeļu un auditoriju jautājumiem. Bieži apspriestas tēmas bija arī žurnālistu izglītība un sagatavošana darbam un mediju satura kvalitāte.
Par finansējumu un mainīgo auditoriju runāja elektronisko sabiedrisko mediju pārstāvji, kuri kā galveno izaicinājumu saredz jaunā sabiedriskā medija koncepcijā paredzēto būtisko auditorijas paplašināšanu ar ierobežoto finansējumu.
Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts sacīja, ka, vērojot sabiedriskās televīzijas auditorijas novecošanos, dažu desmitu gadu laikā "LTV lielākā auditorija būs kapos". Tomēr, lai LTV "nopietni" strādātu pie auditorijas paplašināšanas, pat dubultojot LTV satura skatītāju skaitu, jaunieši jāpiesaista televīzijai ar internetā skatāmu materiālu, viņš sacīja.
"Nav ko mocīties ar jauniešu programmu spiešanu iekšā LTV pamatproduktos, tas jādara internetā," Kolāts teica. Viņš apsveica jaunā sabiedriskā medija koncepcijā iekļauto ideju, ka tajā darbotos mācību centrs žurnālistu un citu satura veidotāju tālākizglītībai un "radošā laboratorija", kurā veiktu eksperimentus ar saturu. Tomēr šādai laboratorijai jābūt LTV budžeta līdzekļiem, kurus var tērēt ar zināmu neveiksmes risku.
Savukārt Latvijas Radio (LR) valdes loceklis Jānis Siksnis teica, ka LR nevarot sūdzēties par auditorijas kritumu, un pat pieļāva, ka, pateicoties tādām jaunām platformām kā internets un ierīcēm, piemēram, mobilajiem telefoniem, kur jaunieši var klausīties radio, "var vaicāt, vai ir pienācis jauns radio zelta laikmets".
Lai pilnībā attīstītu jaunās iespējas, jautājums ir, cik LR īpašniece - valsts - ieguldīs, "jo līdz šim valsts ieguldījums ir bijis pašvaks," Siksnis teica.
Zviedru Modern Times Group (MTG) vadītājs Baltijā Kaspars Ozoliņš teica, ka vietējo komerckanālu (MTG pieder TV3, Latvijas Neatkarīgā televīzija/LNT, TV2, TV3+, TV5, un TV6) veiksmes formula ir vietējais saturs un tiešraides. Liels izaicinājums ir globālo mediju koncernu izvēršanās Baltijas un Austrumeiropas tirgos, jo vietējais saturs ir "dārgāks par Holivudu", ar ko domātas ASV ražotas spēlfilmas un seriāli.
Ar to Ozoliņš norādīja, ka globālie koncerni var sadalīt pat dārga seriāla vai filmas ražošanas izmaksas uz desmitiem, ja ne simtiem miljonu maksas skatītājiem un attiecīgajiem reklāmdevējiem, bet Latvijā ražoto saturu apmaksā vietējā reklāma un skatītāji. Ozoliņš teica, ka tirgus sadalījumā Latvijā izklaides auditorija, visticamāk, piederēs komerckanāliem, taču Igaunijas piemērs liecinot, ka sabiedriskā televīzija varot iegūt prestižu statusu sabiedrībā ar attiecīgu finansējumu un satura kvalitāti.
Konferences gaitā rīta posma diskusijās runāja arī par krieviski runājošo mediju auditoriju un tā saukto vienotās informatīvās telpas problēmu. LR vadītājs Siksnis ar zināmu ironiju pateicās krievu valodas kā otrās valsts valodas jautājuma aktīvistam Vladimiram Lindermanam, jo viņa rosības dēļ esot bijis iespējams veiksmīgi prasīt līdzekļus krieviski raidošā LR4 stiprināšanai.
Ozoliņš teica, ka MTG krieviski runājošās auditorijas pētījumi liecinot, ka "krievu skatītājam interesē vietējie notikumi", par kuriem ziņo pārsvarā krieviski raidošais TV5 un TV3+, kur skaņu celiņš vienmēr ir krievu valodā. "Šie kanāli ar informāciju piesaistīs krievu cilvēkus, taču izklaidē nevaram konkurēt ar Krievijā ražoto televīziju," Ozoliņš teica.
Žurnālu pārstāvju diskusijā izskanēja, ka pārsvarā latviešu auditorijai strādājošo žurnālu izdevniecību tirāža krievu valodā krievu lasītājiem esot neliela. Rīgas Viļņu pārstāvis Saulītis teica, ka "krievu tirgū dominē nedēļas avīzes. Tās veido īstu informācijas telpu, kas dzīvo savu dzīvi". Dažas no šīm nedēļas avīzēm, kas lielveikalos pilda laikrakstu plauktus zem "glancētā papīra" žurnāliem, ir "biezākas par biezākiem parastiem žurnāliem," Saulītis teica.
Drukātās preses diskusijā izskanēja, ka, lai gan avīzes neizmiršot pēc desmit gadiem vai pat ilgāk, dienas avīžu žurnālistu ražotais tiek izplatīts vairākos veidos blakus drukātai avīzei. Izdevniecības Diena galvenais redaktors Guntis Bojārs teica, ka saturu, kas saistīts ar avīzi Diena, varot iegūt interneta portālā, mobilajos telefonos, planšetdatoros un drukāta veidā, taču katrā platformā esot sava satura prezentēšanas specifika. "Katrs kanāls pastāv pats par sevi," viņš teica.
Bojārs prognozēja, ka drukāta avīze pamazām pārtaps par "žurnāla tipa produktu", kas domāts elitārai auditorijai. Satura izplatīšanas pārmaiņas arī prasa citas iemaņas no žurnālistiem, jo "90.gadu žurnālisti nejutās ērti jaunajās platformās, bet viņi zina, kas bija (bijušais politiķis Andris) Šķēle pirms 15 gadiem. Jaunie žurnālisti šajās platformās ir kā zivis ūdenī, bet varbūt nezina, kas bija Šķēle," Bojārs teica. Viņš arī piebilda, ka "multi-talantu" žurnālisti ietaupa izmaksas, jo nav jāalgo "viens tvītotājs, viens fotogrāfs, viens blogu rakstītājs un viens, kas darbojas ar video".
Dienas grupai piederošās biznesa avīzes Dienas bizness galvenā redaktore Indra Lazdiņa teica, ka avīzes stiprums ir samērā nemainīgs darbinieku kodols un īpaši, ņemot vēra avīzes tematiku, bizness un finanses, darbinieki ar "ne-žurnālistikas" izglītību.
Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore Anita Daukšte piekrita, ka drukātās avīzes arvien vairāk attīstās par dienas "žurnāliem", kuri lasītājus piesaista ar viedokļiem, analīzēm un noteiktu vērtību aizstāvēšanu.
Līdzīgās domās bija Latvijas Avīzes (LA) galvenā redaktore Linda Rasa, kura uzsvēra, ka LA ir tradicionāla un lojāla auditorija, kura ir ar mieru pieņemt pārmaiņas avīzes formātā un izplatīšanas veidā ar "zemniecisku" piesardzību. "LA strādā ar peļņu," Rasa teica, izsakot skepsi, vai to darot citas dienas avīzes.
Konference notika Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās, un tās sponsori kopā ar LŽA bija augstskola un Sorosa fonds Latvijā.