Saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu ZZS uzskata, ka visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ir Latvijas šī brīža galvenā prioritāte, teikts partiju apvienības paziņojumā.
ZZS valde un Saeimas frakcijas deputāti pauž nosodījumu Krievijas politiskai un militārai agresijai pret Ukrainas valstiskumu, uzsverot, ka starptautiskās sabiedrības reakcijai jābūt straujai un nepārprotamai.
"Mēs paužam solidaritātes apliecinājumu Ukrainas tautai. Lai arī šobrīd nepastāv tiešu draudu Latvijai, mēs apzināmies, ka šādas agresijas pieļaušana, nerīkošanās un nesodīšana var radīt draudus nākotnē," akcentē ZZS.
Partiju apvienībā pauž, ka Krievijas esošā vara nekad nav slēpusi savas imperiālistiskās tieksmes un vēlmi atjaunot PSRS ietekmes areālu. "Šādi nodomi ir tiešā pretrunā ar mūsu valsts vitālām nacionālajām interesēm. Mums jāizdara viss iespējamais, lai NATO būtu gatava reaģēt uz tālākām tiešām un netiešām agresijām," uzsver ZZS pārstāvji.
Partiju apvienība norāda, ka arī Latvijai jāizdara savi darbi, mainot attieksmi pret savas valsts aizsardzību. "Valsts uzdevums nav tikai sagatavot nākotnē profesionālus karavīrus, tās uzdevums primāri ir sagatavot nāciju ar attieksmi pret savu valsti, integrējot visu tautību jauniešus vienā veselumā, veidot nacionālo pašapziņu," pauž ZZS.
Politiskais spēks aicina kā prioritātes īstenot militāro spēju attīstību, aizsardzības stratēģiju pilnveidošanu, tautsaimniecības noturības nodrošināšanu, sadarbības sekmēšanu starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā un valstiskuma pamatu pasniegšanu skolās un sabiedrības izglītošana.
ZZS uzsver arī paveicamo civilajā un psiholoģiskā aizsardzība, stratēģiskajā komunikācijā, tiesībsargājošo un drošības iestāžu stiprināšanā un kiberdrošībā.
"Partiju apvienība un mūsu frakcijas Saeimas deputāti nosoda Krievijas politisko un militāro agresiju pret Ukrainas valstiskumu, paužot solidaritātes apliecinājumu Ukrainas tautai. Esam vienoti savos uzskatos, ka starptautiskajai reakcijai jābūt stingrai un nepārprotamai," uzsver ZZS līdzpriekšsēdētāji, Saeimas deputāti Edgars Tavars un Armands Krauze.
"Vienlaikus, atbalstot Ukrainu, mums ar stingru mugurkaulu un konkrētu rīcību ir jāpauž sava attieksme par savas valsts suverenitāti," pauž ZZS līderi, aicinot atlikt malā opozīcijas un koalīcijas partiju ķīviņi, vienojoties svarīgākajā jautājumā par Latvijas drošību. "Lai neviens centimetrs mūsu valsts zemes nekad netiktu aizskarts, lai neviens agresors nekad neuzdrošinātos pārkāpt kaut milimetru mūsu valsts robežas," akcentē Tavars un Krauze.
Kā ziņots, Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luganskas "tautas republiku" neatkarību, neraugoties uz rietumvalstu brīdinājumiem, ka šāds solis var novest pie jaunām sankcijām.
Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" tā sauktajās Donbasa "tautas republikās". Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
Jau vēstīts, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņojis, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.
Reaģējot uz Krievijas rīcību, arī Lielbritānija ir paziņojusi par pirmo daļu no sankcijām - nolemts noteikt sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Lielbritānija ir sagatavojusi arī vēl citas sankcijas.
ES ārlietu ministriem otrdien plānots noteikt sankcijas Krievijai par Austrumukrainas separātisko veidojumu atzīšanu un tālāku karaspēka izvietošanu kaimiņvalsts teritorijā.
1. Viso pilsētām
pari