"Valsts vēsture un tradīcijas ir apliecinājušas, ka lūgšanas šajā ierobežotajā kontekstā var pastāvēt līdzās ar [valsts un baznīcas] nošķirtības un reliģijas brīvības principiem," teikts spriedumā.
Lieta tika izskatīta saistībā ar Ņujorkas štata Grīsas pilsētas domes sēdēm, kur novadīt lūgšanas tiek aicināti garīdznieki. Pēdējo astoņu gadu laikā tās bijušas tikai un vienīgi kristiešu lūgšanas.
Divi pilsētas iedzīvotāji - ateists un ebrejs - iesniedza prasību Augstākajā tiesā, paužot uzskatu, ka šāda paraža ir antikonstitucionāla, konkrēti arī tāpēc, ka rīkotas tiek vienīgi kristiešu lūgšanas.
Pieci tiesas konservatīvie tiesneši, kas paši ir katoļi, norādīja, ka šādi argumenti "nav pārliecinoši". Savukārt progresīvā spārna tiesneši - trīs ebreji un viens katolis - balsoja par lūgšanu izbeigšanu.
Izsakoties tiesnešu vairākuma vārdā, tiesnesis Entonijs Kenedijs norādīja, ka paraža bijusi viena no tām, kuru "akceptējuši [konstitūcijas] autori".
"Nav nekādas norādes, ka iespēja lūgties tiktu ekspluatēta, lai izplatītu kādu konfesiju vai ticību, atbalstītu tās vai arī lai noniecinātu kādas citas," teikts tiesas lēmumā.
Lūgšanās var tikt piesaukts "Jēzus vārds, bet tajās var arī tikt piesauktas universālas tēmas, piemēram, mudinot uz sadarbības garu", teikts lēmumā.