ASV bažas par ieročiem Krievijai

Dokumenta tekstā «pausts Pārstāvju palātas viedoklis, ka Francijai un citām _NATO _un ES dalībvalstīm nevajadzētu Krievijas Federācijai pārdot lielās bruņojuma sistēmas vai uzbrukumam paredzētu militāro tehniku», raksta NEWSru. Rezolūcijas projekts iesniegts izskatīšanai Kongresa apakšpalātas Ārlietu komitejā.Šis kongresmeņu solis radījis neizpratni Krievijā, jo vēl šonedēļ vizītes laikā _NATO _ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izteicās, ka abu pušu attiecībās iestājies «jauns sākums». Krievijas Starptautiskās drošības centra līdzstrādnieks Vladimirs Jevsejevs uzskata, ka šāda iniciatīva skaidrojama ar dažu kongresmeņu vēlēšanos gūt labumu, konfrontējot Maskavu un Vašingtonu.ASV kongresmeņu runas par bruņojuma pārdošanu Krievijai sākušās laikā, kad Krievija apsver lēmumu no Francijas iegādāties Mistral klases desantkuģi, kas varētu uzlabot Krievijas krietni novecojušo un konkurētnespējīgo karafloti. Krievijas iekārotais kuģis spēj uzņemt līdz 900 karavīriem, 16-35 helikopterus un līdz 59 bruņutehnikas vienībām. Darījuma summa tiek lēsta aptuveni 700 miljonu dolāru (336 miljoni latu) apmērā.Satraukumu par Maskavas un Parīzes iespējamo darījumu neslēpj vairākas Krievijas kaimiņvalstis, to vidū Baltijas valstis un Ukraina. Igaunija paziņojusi, ka pieprasīs no Francijas informāciju. Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka darījuma pozitīva iznākuma gadījumā var tikt pārskatīta valsts līdzšinējā drošības stratēģija, nacionālajai drošībai esot jaunu draudu priekšā, raksta _The Baltic Times_.Lielākās bažas par Krievijas nodomu paudusi Gruzija, kas uzskata, ka karakuģis radītu «nopietnus draudus» tās nacionālajai drošībai.