Kam pieder balons, nav zināms, bet nekas neliecina, ka to vadītu vai kontrolētu ārvalstu aģenti vai ASV ienaidnieki, paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis.
"Balons nelidoja tieši pāri aizsardzības kritiskajai infrastruktūrai vai citiem ASV valdības sensitīvajiem objektiem, kā arī neradīja militārus vai fiziskus draudus cilvēkiem uz zemes," sacīja amatpersona.
Bezpilota balonu, kas lidoja lielā augstumā, pirmā piektdien pamanīja Federālā aviācijas administrācija. Tas lidoja gar Havaju piekrasti, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja telekanāls "NBC News", piebilstot, ka ASV to vēl var notriekt, ja tas pietuvosies zemei.
Balons pašreiz tuvojas Meksikai.
ASV Gaisa spēki februārī Dienvidkarolīnas piekrastē virs Atlantijas okeāna notrieca lielu Ķīnas balonu.
Ķīna taisnojās, ka ar balonu veikta izpēte par laikapstākļiem, tomēr Pentagons balona lidojumu raksturojis kā spiegošanas operāciju ar augstajām tehnoloģijām.
ASV amatpersonas paziņojušas, ka ierīce spējusi savākt izlūkošanas datus no vairākiem sensitīviem amerikāņu militārajiem objektiem, neskatoties uz ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas centieniem to novērst.
Pēc tam ASV un Kanādas gaisa spēki notrieca vēl vairākus objektus, kas lidoja virs Aļaskas un Kanādas.
Baltais nams paziņojis, ka šie objekti, visticamāk, bijuši nelieli meteoroloģiskie baloni vai kaut kādi lidojoši objekti, ko cilvēki izmanto saviem hobijiem. Proti, šie objekti nav bijuši iesaistīti Ķīnas spiegošanas programmā.