Valsts kases un Valsts departamenta sankcijas skar vairāk nekā 300 fiziskās personas un firmas Krievijā, kā arī to struktūras un partnerus tādās valstīs kā Ķīna, Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE).
To vidū ir Maskavas birža un vairāki meitasuzņēmumi, kas varētu apgrūtināt darījumus par miljardiem dolāru, kā arī uzņēmumi, kas iesaistīti trīs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) projektos.
"Šodienas darbības ir vērstas pret viņu atlikušajām iespējām iegūt ārvalstu materiālus un iekārtas, tostarp pret viņu atkarību no kritiski svarīgām piegādēm no trešajām valstīm," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.
"Mēs palielinām risku finanšu iestādēm, kas sadarbojas ar Krievijas kara ekonomiku, un novēršam izvairīšanās ceļus, kā arī samazinām Krievijas iespējas gūt labumu no piekļuves ārvalstu tehnoloģijām, iekārtām, programmatūrai un IT pakalpojumiem," viņa piebilda.
Papildus jaunajām sankcijām Finanšu ministrija paplašina Krievijas "militāri rūpnieciskās bāzes" definīciju.
Līdz šim sankcijas varēja piemērot ārvalstu bankām par Krievijas aizsardzības rūpniecības atbalstīšanu. Pēdējais solis paplašina tā saukto sekundāro sankciju darbības jomu, attiecinot tās uz visām Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kuras jau ir ietekmējušas ASV sankcijas.
Tas nozīmē, ka ārvalstu finanšu iestādes var tikt sodītas par darījumu veikšanu ar jebkuru sankcijām pakļauto personu vai Krievijas bankām, piemēram, VTB vai "Sberbank".
Vašingtona ierobežo arī IT pakalpojumu un noteiktu programmatūras atbalstu Krievijas iedzīvotājiem.
Jaunākās sankcijas ietekmē arī starptautiskos tīklus, un tās noteiktas vairāk nekā 90 personām un firmām Ķīnā, Dienvidāfrikā, Turcija un AAE.
Kā norāda ASV, šo ārvalstu tīklu sniegtās preces un pakalpojumi palīdz Krievijai uzturēt karu un izvairīties no sankcijām.