Amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, sacījusi, ka amerikāņu kaujas grupa Japāņu jūrā izvietota kopīgām mācībām ar Japānas spēkiem, lai apliecinātu gatavību palīdzēt sabiedrotajiem un partneriem šajā reģionā.
Tikmēr Vašingtonā pieaug satraukums par tuvākajās dienās iespējamo Ziemeļkorejas pazemes kodolizmēģinājumu.
Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap", atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta, ka "Abraham Lincoln" reģionā atradīsies trīs līdz piecas dienas.
Šī ir pirmā reize kopš 2017.gada, kad ASV aviācijas bāzes kuģa kaujas grupa iegājusi ūdeņos starp Dienvidkoreju un Japānu. Togad aviācijas bāzes kuģi "Ronald Reagan", "Theodore Roosevelt" un "Nimitz", kurus pabadīja lielas kaujas grupas, uz Korejas pussalas piekrasti tika nosūtīti, reaģējot uz Ziemeļkorejas raķešu un kodolieroču izmēģinājumiem.
Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijā apliecinājusi, ka tā ir informēta par aviācijas bāzes kuģa kaujas grupas atrašanos starptautiskajos ūdeņos, tomēr atteikusies sniegt plašākus komentārus.
Jaunievēlētā Dienvidkorejas prezidenta Juna Sukjola padomnieki pagājušajā nedēļā vizītē Vašingtonā centās panākt ASV aviācijas bāzes kuģu, stratēģisko bumbvedēju un zemūdeņu pārvietošanu uz Korejas pussalu.
Juns amatā stāsies 10.maijā.
Jau vēstīts, ka Ziemeļkoreja 24.martā palaidusi jaunu starpkontinentālo ballistisko raķeti. Tā bija spēcīgākā raķete, ko Phenjanas izmēģinājusi kopš 2017.gada.
Šogad Ziemeļkoreja veikusi gandrīz duci ieroču izmēģinājumu, demonstrējot neierasti aktīvu nepakļaušanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijām.
15.aprīlī būs Ziemeļkorejas valsts dibinātāja Kima Irsena 100.dzimšanas diena, un analītiķi prognozē, ka tai par godu tiks palaista starpkontinentālā ballistiskā raķete vai zemes orbītā nosūtīts satelīts.