Pēc ANO oficiālās informēšanas ASV gada laikā - līdz 2020. gada 4. novembrim - izstāsies no šīs vienošanās, kas tika noslēgta iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas laikā.
Par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās Tramps paziņoja jau 2017. gadā, norādot, ka tā uzkrauj ASV uzņēmumiem un valdībai netaisnu vides standartu ievērošanu un apdraud Savienoto Valstu ekonomiku.
Tramps, kas izstāšanos no Parīzes vienošanās solīja jau savā priekšvēlēšanu kampaņā, ir norādījis, ka citām valstīm, tostarp arī Ķīnai, šī vienošanās izvirza daudz zemākas prasības.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, paziņojot par gadu ilgās izstāšanās uzsākšanu, atkārtoja Trampa 2017. gadā teikto, ka šī vienošanās uzkrauj "netaisnu ekonomisku slogu" ASV.
"ASV pieeja ietver globālās enerģijas dažādības realitāti un izmanto visus enerģijas avotus un tehnoloģijas tīri un efektīvi, ieskaitot fosiliju degvielu, kodolenerģiju un atjaunīgo enerģiju," teikts Pompeo paziņojumā.
Viņš sacīja, ka ASV "turpinās piedāvāt reālistisku un pragmatisku modeli" globālās sarunās.
Demokrātu kontrolētā ASV Pārstāvju palāta maijā atbalstīja likumprojektu, kas liegtu prezidentam Trampam uzturēt savu lēmumu par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās.
Šo likumprojektu, kas liedz izmantot federālā budžeta līdzekļus, lai īstenotu izstāšanos no Parīzes vienošanās, tomēr neatbalstīja Senāts, kur republikāņiem ir vairākums.
Parīzes klimata vienošanās jeb Parīzes nolīgums tika sagatavots 2015. gada 12. decembrī Parīzē, 21. klimata pārmaiņu konferencē, bet parakstīts 2016. gada 22. aprīlī.
labi
ha, ha
Aizsajūsmasaizrāvāselpa