ASV solījušas vērst lielāku spiedienu pret Teherānu, ja Telaviva apmaiņā piekrīt atsākt sarunas ar palestīniešiem, turklāt potenciālajās sarunās nav obligāti jābūt iekļautiem tādiem pamata jautājumiem kā Austrumjeruzelemes un palestīniešu bēgļu liktenis, vēsta laikraksts.
"Baraks Obama negrib kļūt par amerikāņu prezidentu, kura "sardzes" laikā Irāna iegūst kodolieročus, vai arī kurš tiek kritizēts, ka pārraudzījis, kā izzūd tas, kas ir palicis pāri no divu valstu atrisinājuma," skaidroja Vudro Vilsona centra pārstāvis Ārons Deivids Millers, kurš ir bijis sešu ASV valsts sekretāru padomnieks Tuvo Austrumu jautājumos.
Centienos panākt, ka Irānas un Palestīnas jautājumi tiek sasaistīti, jaunnedēļ Vašingtonā ieradīsies divi Netanjahu padomdevēji.
Baltais nams pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka Obama drīzumā plāno apmeklēt Izraēlu, palestīniešu teritorijas un Jordāniju.
Obama pirmās prezidentūras laikā sadusmoja Izraēlas premjerministru Netanjahu ar spriedumiem, ka nākotnes Palestīnas valsts ģeogrāfiskajām aprisēm jābalstās 1967.gada robežās un ka ir jāīsteno apmaiņa ar teritorijām, lai nodrošinātu Palestīnas teritorijas viengabalainību.
Obamas attiecības ar Izraēlas premjerministru bijušas neviendabīgas. Politiķu starpā bijušas atklātas domstarpības par to, vai Irānas kodolprogramma rada tūlītējus draudus, par Izraēlas īstenoto okupēto teritoriju kolonizāciju, kā arī par sarunām ar palestīniešiem.
Obama Izraēlu varētu apmeklēt pēc tam, kad Netanjahu būs pabeidzis darbu pie jaunās valdības veidošanas, norādīja Baltais nams.
Palestīnieši atsakās atgriezties pie sarunu galda, kamēr Izraēla turpina kolonistu apmetņu būvniecību okupētajā Rietumkrastā un anektētajā Austrumjeruzalemē. Savukārt Izraēla noraida palestīniešu izvirzītos "priekšnosacījumus".